Romantiskam brīdim
Es nedrīkstu Tevi mīlēt,
Es nespēju Tavi nemīlēt,
Es nespēju Tev paiet garām,
Es nespēju satikt Tevi,
Es bēgu no Tevis prom,
Un atkal meklēju Tevi.
Es prasīju Dievam puķi,
Viņš man iedeva pļavu,
Es prasīju Dievam koku,
Viņš man iedeva mežu,
Es prasīju Dievam lietus lāsi,
Viņš man iedeva lietu,
Es prasīju Dievam eņģeli
Un viņš man iedeva TEVI.
Ja Tu jautāsi, ko es mīlu vairāk —
Tevi vai dzīvi,
Es atbildēšū, ka dzīvi.
Tu aiziesi un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu.
Nepaiet ne stunda,
Kad es neiedomājos Tavu smaidu,
Nepaiet ne diena,
Kad es negribētu būt Tev blakus.
Es domāju tik par Tevi vien,
Manā prātā ir tikai viena doma — Tu.
Manu prātu nodarbina tikai
Trīs vārdi — es mīlu Tevi.
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes,
Nav divu vienādu zvaigžņu
Nav iespējams atkārtot mirkļus bijušos!
Viss ir vienreizējs un burvīgs.
Arī tu...
Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīli gulēt iet,
Tad Tevi noglāstu es tā,
Ka neaizmigt Tev tik un tā!!
Saule pārstās sildīt,
Zvaigznes izbeigs mirdzēt
Un sāks uz akmens zāle augt,
Bet mana sirds pēc tevis nebeigs saukt.
Pustj veter kacjaet derevja
I landish cvetjot nad rekoj,
Nastupet veseloje vremja
I ja snova budu s toboj!!!
Utrennej rosoj pokriti rozi vo dvore,
Neznim pocelujem prikosnusj k Tvojej sheke,
Kak morskoj volnoj ja obnimu tebja
I skazu znakomije slova:
JA BEZUMNO LJUBLJU TOLJKO TEBJA!!!
Tris sīkas asins lāses...
Trīs no pašas sirds...
Trīs sīki, mīļi vārdi...
Tevi mīlu es...
Savu otro pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tā var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku... :)
Šķiršanās mīlestībai ir tas pats kas vējš liesmai,
Mazu tas nopūš, bet lielu tas uzpūš vēl lielāku.
Var paiet tikai mirklis,
Lai aizrautos ar tevi.
Var paiet tikai dažas minūtes,
Lai Tu iepatiktos.
Var paiet tikai dažas dienas,
Lai iemīlētos Tevī!
Es reti ar tevi satiekos,
Es reti ar tevi runājos,
Bet Tu bez tā visa zini,
Cik ļoti es tevi mīlu!!!
Ja tu ar mani nevari būt
Man zem kājām zeme sāk brukt,
Vis tik liekas tumšs un skumjš
Un tu nevēlies būt ar mani,
Kaisle rosina mīlu, mīla rosina naidu
Nav šai pasaulē taisnības,
Ir tikai tizlas stulbībass
Lai kur tu būtu es tevi jūtu,
Manā sirdī uz mūžu
Vienmēr pasaki citiem,
Ko Tu domā un jūti,
Tu jutīsies labāk,
Ja zināsi, ka viņi zin.
Piedod, ka pateikt Tev nepaspēju vārdus, ko varu nu sacīt tik vējam...
Tu esi negodīgs. Kad mēs satikāmies pirmoreiz, Tu neteici, ka nobursi mani un, ka Tavas acis man sekos gan miegā, gan nomodā. Tu neteici, ka Tavs tēls iznirs no zemes manā priekšā vakara mijkrēslī un, no tā bēgot, es skriešu pie Tevis un lūgšu piedošanu par to, ka uz mirkli esmu Tevi aizmirsusi.
Tavs pirmais pieskāriens atsēja mana dvēselei acis.
Un, kad uzkritīs pirmais sniegs...
Varbūt septītais pēc kārtas...
Tad Tu būsi viss manī iesnidzis.
Sirds atmin vismazāko vārdu, kas teikts,
Un bija sajūta ? viss tālākais ceļš kopā būs veikts.
