Romantiskam brīdim

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.

Dzīve ir zieds
Mīlestība — medus tajā.

Kad es domāju, es domāju par TEVI.
Kad es sapņoju, es sapņoju par TEVI.
Kad es gaidu, tad tikai TEVI.

T-burtu uzrakstu
E-klāt pielieku
V-prātā noturu
I-pasaku ko mīlu

Skūpstīšanās laikā tiek nodaribināti 32 muskuļi.
Negribi mazliet pavingrot?

Kas tik priecīgs skrien par laukiem?
Kam tāds skatiens balts un tīrs?
Apakšbiksēs tērpies baltās, jož uz mājām Valentīns!
Vēlu tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt!!

F = forever i love you
U = unhappy withaut you
C = care abaut you
K = kiss you whit a big hug
So i give you the bigest F.U.C.K forever!!

Ejam mēs nu ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz es cerēju un cietu
Irst nu saites pēdējās
Raisoties no tevis vaļā
Sūtu sveicienus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus visu sapratisi Tu...

Es satiku Tevi, kad šalca rudens vēji.
Un zvaigžņu laikā iemirdzējās nakts.
Tad nejautāju tev, vai mani iemīlēji?
Un to vai gribi kļūt mans draugs!!

Es domāju
Es sapņoju
Par Tevi vienīgo
Cik ļoti mīlu
Cik sāp man daudz!
Es gribu Tevi sev...
Sev tuvuma!
Vel laiks mums ir un maybe...
Maybe kaut kas izdosies!!!

Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.

Gribu tikai Tevi mīlēt
Un ar Tevi kopa but
Taviem sapņiem dzīvi ziedot
Un pie Tevis mūžam but.

Man nebūs žēl, ja dzīvē smaidot iesi
Un Tavai sirdij cita laimi sniegs,
Bet man būs žēl, ja asaras Tu liesi
Un tavai sirdij cita laimi liegs.

Mīlēt mīlēt mīlēties
Tev jau nav ko kaunēties
Klēpī sēdēt skūpstīties
Cieši acīs skatīties.

Cik labi dzīvot un būt- dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē- laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt!

Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.

Tik īsu brīdi tavai būt,
Kā atvadoties vaigam pieglaust vaigu,
Kā asaru uz rokas gaistam jūt,
Tik īsu mirkli tavai būt.. un aiziet...

Lai arī kas reiz nāks un tikties neļaus,
Lai cik vēl tādu dzīvē jāiet būs:
Es vēlreiz slavēju tos ceļus,
Kas kopā saveduši mūs!

Kā slīdoša eņģeļa ēna ir ziema ārā.. es jūtu.
Zied leduspuķes uz rūtīm, mans eņģel,
kaut Tu šeit būtu.. es sildītu Tevi pie krūtīm.

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda.
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, un nav vairs kur dēties.
Varbūt mums paņemt un iemīlēties?