Romantiskam brīdim
Tik grūti likt punktu tur, kur sirds liek komatu.
Atgriežos Tevī kā dzimtajā zemē.
Esmu klejojusi un grēkojusi.
Pāri kalniem lejām gāju.
Un kur es atnācu?
Atpakaļ. Pie Tevis...
Ja kādreiz saku, ka mīlu Tevi — tad notici šiem vārdiem.
Ja kādreiz iedomājies par mani — tieši es domāju par Tevi.
Ja kādreiz Tev skumjās asaras birst — tad tici — man to ir vesela jūra.
Ja kādreiz Tava mīlestība beigsies — tad tici, ka mana — NEKAD..
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe!
V etot tihij osennij vecer
Tak hocju tebja ja vstretitj,
Obnimatj i celovatj,
V ushko tiho svoji slova sheptatj
I shtobi vecer nekonchalsja
Ja hocju s toboj ostatsja!!!
When you love someone, it''s nothing.
When someone loves you, it''s something.
When you love the one who loves you, it''s everything!!!
Vajag, lai cilvēks ticētu,
Un viņam ticētu ļoti.
Vajag, lai cilvēks ilgotos,
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag, lai cilvēks mīlētu,
Un viņu kāds mīlētu ļoti.
Es nezināju, ka spēju lidot -
Pa pilsētu, virs bruģa -
Virs saspringto ielu asfalta.
Es nezināju, ka spēju smaidīt -
Tik gaiši, starojoši -
Nepārtraukti un neviltoti.
Es nezināju, ka spēju just -
Prieku, laimi -
Rudens lapu smaržu.
Es nezināju, ka varu būt -
Maiga, starojoša -
Tevis mīlēta.
Ik vakars attālina mūs
Arvienu vārgāki kļūst zari.
Drīz slēposim (ja sniedziņš būs),
Viens otra sāpēm pāri...
Tu rasas piliens, es asins lāse,
Tava rasa mana slāpe
Mana slāpe, tava bauda
Tavi smiekli-mans rūdijums.
Es vēlos būt tev blakus,
Kur tava smaida, tava glāsta elpu jūt.
Kur drīkst gaidīt tavus skatus,
Kur vienīgi tava būt!
Kad enģelis atvēra debesu logu, viņš jautāja man: kāda ir tava karstākā vēlēšanās šodien? Es atbildēju: Mīļo eņgeļ lūdzu pieskati šo cilvēku, kurš sobrīd lasa šo pantiņu:)
Vai tu esi dzirdējis kautko par meiteni, kura nekad nekļūdijās? Nē? Te viņa stāv-tavā acu priekša. Dzidrām acīm un smiekli uz lūpām. Meitene, kura nekad nekļūdijās, kuras vienīgā kļūda bija tu.....
Rozes ērkšķi manu dvēseli plēš,
Cik asi un dzēlīgi tie,
Viens indes piliens, trīs asins lāses
Es akacī slīkstu, grimdama tumsonībā.
Mūzika manās ausīs skan, ak cik saldi
Arī Tavi vārdi reiz bija saldi
Ne tikai vardi, bet arī skūpsti un glāsti
Īsu brīdi viss bija labi
Un tad bums, sitiens sirds dziļākajā punktā
Skatos pa logu un nevaru novaldīt asaras
Neteicis ne vārda Tu jau staigā ar citu
Tagad nelūdzies man
Paturi savas asaras sevī
Piedod es to nespēju, redzot Tevi ar citu..
Tavs vārds, valoda par mani kā lāsts.
Tavas acis kā zvaigznes debesīs,
Kurās es lūkojos ik vakaru un par tevi sapņoju!!!
100g maigu jūtu + 200g kaislības,
Sajauc ar apskavienu,
Klāt pieliek 1 karoti mīlas
Un visu pārklāj ar skūpstiem...
Šo MĪLAS RECEPTI jānobauda nakts
tumsā kopā ar mani!
Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)
Maigi, maigi skūpsti, kā vēja glāsti rudens lapām agrā rītā, kad saule tikko aususi. Un vēlos Tevi skaut kā vējš, kas maigi noņem no koka nodzeltējušās lapas un nes savas maigās rokās tās viegli glāstot un mīļojot, līdz šī lapas nolaižas zaļās, mikstās sūnās, kas ir tas pats kā ieritināties pie tevis un aizmigt tavās rokās.
Zvaigznītes vizuļo pie debesu juma,
Tās aplūkot ir tīrais nieks, bet tās saniegt
Un pieskarties tām, to spēj cilvēki,
Kas kvēli tic saviem sapņiem! Saldus sapņus!
