Romantiskam brīdim

Ja tu visu sirdi dod,
Tad tev zaudēt japierod,
Ja tu tikai daļu sniedz,
Pats sev mīlestību liedz.

Līst pār zemi zvaigžņu lietus,
Skan elpa Tava un mana,
Maigs klusums apņem mūs,
Jo jūtu — esmu Tava...

Kā sudraba putekļi asaras gaist,
Kad Tevi apskauju,
Kā ciešanu spogulis sirds mana lūst,
Kad tevi zaudēju...

Drīz sāks līt!
Lāses jau krīt,
Vai labāk nav mums uzgaidīt?
Un tikai rīt,
Kad saule spīd,
Man ļausiet sevi pavadīt...?

Sievietes ir rozes!
Vīrieši — ūdens!
Tapēc biežāk mainīsim ūdeni ,
Lai rozes ir svaigas...

Es mīlu tapē, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist,
Es mīlu tadēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.

Es mīlu tadēļ, ka tikai vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans,
Un tādēļ, ka Tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mans.

Es mīlu tādēļ ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un ka starp maneju un Tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts...

Kad klusums sak dziedāt,
Akmeņi dejot,
Kad ziemeļblāzma sāk sildīt,
Tu atgādini par sevi,
Un es vairs nezinu ko teikt
....

Ja Tu zinātu cik ļoti man sāp,
Bet Tu to nekad neuzzināsi...
Negribu Tavās acīs pazemoties,
Atzīt, ka tu man kaut kas biji..
Es tevi ienīdu,
Un reizē — par tevi domāju.
Tā nebija mīlestība kā filmās,
Tas nebija romāns kā grāmatās,
Tas bija...kaut kas vārdos neizsakāms,
Bet tad tas viss beidzās...
Un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
Arī tad, ja starp mums kaut kas bija..

Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.

Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.

Nesaraujamas saites vieno divus cilvēkus, kas zina, ka arī vislielākajā tuvībā paliek nepārkāpjama robeža...

Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man!

Debesis raudāja, Kad piedzimi Tu, Jo zaudēja enģeli, Tādu kā Tu!

Kāda laime ir just, ka Tavas asaras krīt kādam sirdī...

Labāk, lai manis desmit reizes pietrūkst, Nekā vienreiz paliek pāri!!!

Ne kopīgu sapņu,
Ne kopīgu bērnu,
Tikai mazdrusciņ maiguma pērnā,
Viena šļakata pekles sēra Tev uz vaiga un man uz vaiga..

Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!

Uzliec roku man uz pleca,
Kad tev skumji šķiet,
Pieglaud vaigu un kā senāk,
Paklusē mazliet.

Nerunāsim skaļus vārdus,
Labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta,
Cik tu esi mīļš.

Ar Tevi nekad nebūsim kopā — Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars, Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...

Cilvēki kam vajadzētu būt kopā
Vienmēr satiekas nelaikā.
Vai nu par agru, vai nu par vēlu
Kad viņi viens otru nesaprot,
Vai par vēlu, kad apstākļi
Aišķērso ceļu — vienam pie otra.

Aizmirsti atriebt,
Tiesāt un spriest,
Bet mācies mīlēt,
Piedot un ciest.