Romantiskam brīdim

''''''''''''ES MĪLU TEVI''''''''''''
Manas lūpas alkst
Pēc Tavu lūpu pieskāriena,
Manas acis visur
Pavada Tevi.
Mana dvēsele kliedz,
Kliedz sāpēs dēļ Tevis.
Ja Tu zinātu cik daudz
Tu man nozīmēji,
Nozīmē un arī nozīmēsi.
Tu biji mana pirmā,
Visskaistākā mīlestība.
Varbūt mani Tu jau
Esi aizmirsis un nemīli,
Bet atceries vienu-
Es Tevi nekad neaizmirsīšu!
Vienreiz Tu man teici,
Ka mīli mani!
Es Tevī neklausījos un neticēju.
Kāpēc Tu necīnījies par mani?
Visā notikušajā ir mūsu abu vaina.
Tu to zini, lai gan negribi to atzīt.
Mums abiem bija jāiziet cauri sāpēm.
Tu tam jau esi ticis pāri,
Bet es tikai sāku iet tam cauri.
Tas sāp...tik ļoti...
Varbūt tāpēc-
Ka nevēlos dzīvot BEZ TEVIS...

Tagad es esmu iemīlējusies...
Es to zinu, jo tas nav tā kā citreiz..
Kad man kāds iepatīkas,
Tas ir uz īsu brīdi...
Manas jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas...
Šī pirmā mīlestība ir sāpīga,
Jo man netiek sniegta pretmīla,
Bet gan skarbi vārdi,
Kurus dzirdot mana sirds sāk lūzt...
Tas ir tik sāpīgi....
Bet tāda ir šī dzīve...
Man saka, lai es aizmirstu pirmo mīlestību,
Jo ta nekad nav izdevusies...
Bet es to nespēju aizmirst,
Jo es tiešām mīlu šo cilvēku..
Es esmu gatava uz visu,
Lai tikai būtu ar viņu kopā,
Lai varētu sajust viņa stalto augumu,
Viņa saldas lūpas un redzēt viņa skaistās acis...
Bet par to es varu tikai sapņot,
Jo es zinu, ka viņam nepatīku..
Un viņš nevēlas ar mani neko uzsākt...
Šī pirmā mīlestība ir tikai sāpju un ciešanu pilna...

Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.

Mēs pavadijām kopā vakaru,
It kā iesvētijām mūsu attiecību sākumu.
Tas bij vakars neaizmirstams,
Vakars-zelta vērts!
Mēs iepazināmies,
Runājām, smējāmies...
Un es sapratu,
Ka tik tiesām mīlu Tevi.
Es netaisos zaudēt Tevi.
Jo mīļš, juks un jautrs Tu esi
Tu esi mans ideāls,
Mans pirmais un vienīgais.
Un tāpēc es mīlu...
Un aizmirtu par visu ,
Kad ar Tevi kopā esmu!
Manā sirdī ir vietiņa Tev
Un mīlestībai pret Tevi
No Tevis mana dzīve ir atkarīga
Un manās domās lidinies Tu,
Manā sirdī ir tikai viena vieta
Un tā, jau tev ir rezervēta! Un tā būs ilgi,
Un tāpēc iegaumē.
Es Mīlu Tevi!
Man ir augsti vienai,
Es skumstu pēc Tevis,
Un vēlos Tev sacīt to, ko Tu jau zini-
Es ļoti ļoti mīlu Tevi!!!

Mana dzīve nemaz nav viegla, tā nav priecīga un pilna ar dažādiem pavērsieniem, katru dienu man jācīnās par izdzīvošanu, katru dienu tā man ir grūta, tikai tu, tikai tu to spēj darīt gaisāku, blakus tev aizmirstas viss rūgtums raizes un nolemtības sajūta, es spēju smaidīt , pat priecāties par dzīvi, ka tā man kaut ko ir arī devusi, nevis tikai ņēmusi , es zinu, kādu dienu tu mani pametīsi, es zinu, ka tad es sabruksu un nelausu sev vairs nevienu mīlēt, varbūt vairs nekad, bet mūžam būšu pateicīgs par to, ka mani mīlēji, par to, ka tajos brīžos, kad biji man blakus, liki man justies laimīgam, kad biju blakus tev, tas bija kaut, kas pilnīgi atšķirīgs un savādāks no manas pārējās dzīves, tad, kad man vairs nebūs tevis es turpināšu eksistēt nevis dzīvot, bet ne jau tu būsi vainīga, kad sāpēs man tā liksies, bet es būšu vainīgs, jo nemācēju tevi noturēt, bet ja tev būs cits es jautāšu vai tu ar vinu esi laimīga? un ja atbildēsi piekrītoši, es klusējot ar lielām sāpēm sirsniņā pagriezīšos un došos projām, un, ja vēl kādreiz spēšu pasmaidīt tad tikai tāpēc, ka zināšu, ka esi laimīga. Ja tev kadreiz liksies, ka esi pamesta un pilnigi viena, tad atceries, ka viens, cik vien parasts cilveks var būt mūžam tevi mīlēs un nespēs tevi aizmirst, tad zini, ka mūžam būsi mileta, bet par mani, apsoli, ka par mani tad vairs nedomāsi, tas nekas, ka man ļoti sāpēs, es miršu, bet nedomā es dzīvošu tālāk un pārtikšu no tavas laimes, es redzēšu tavus bērnus, tevi, tavus soļus, smaidu, acis , redzēšu cik esi laimīga un manā sejā parādīsies smaids, tu mani aizmirsīsi, bet es Tevi nekad un, ja kritīsi es būšu blakām un nokeršu...

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Atcerēties taisni kauns...

... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu...

Es biju tērpā plānā, kā cīsiņš celofānā.
Tu biji melnos brunčos cienīgs, kā dūmu desas stienis.
Te dzirdu Tavu balsi:"Nāc uzgriezīsim valsi."
Tu juti -sirds man palec un trīcēja kā galerts.

Gan debesīs gan peklē
Dzied enģeļi un puķes zied
Gan kosmosā, gan uz zemes
Cilvēks, cilvēku mīlēt grib..

Es šodien redzēju brīnumjauku puķi Un domāju, Ka tā ir visskaistākā pasaulē, Līdz es satiku Tevi!

Kādā jaukā pavasara vakarā,
Buča iet pastaiga taisnā
Ceļā tā pie Tevis,
Un vai zini tā no manis!!!

Ieraudzīju Tevi, iemīlējos!
Ieskatījos acīs vēl vairāk iemīlējos!
Parunāju ar Tevi, ieskatījos!
Cik dvēsele Tev tīra un jauka!

Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo milu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!!!

Kā kaķene, kuru kāds moca
Neizprot dzīvā sāpes.
Cīnīju savu brīvību
Tostarp laimē murrāju.

Mīlēt nav kaitīgi,
Mīlēt ir labi.
Kad mīlu Tevi,
Tad ir tik labi.

Lai kur Tu ietu,
Kas arī kļūtu.
Tu zini — es mīlu,
Lai kur Tu būtu.

Tai dienā kad satiku Tevi,
Tu biji kā sapnis jauks.
Jau toreiz es mīlēju Tevi,
Jo Tu biji mans vienīgais draugs.

Kad ieraugu Tevi.
Es gribu Tevi apskaut, noskūpstīt,
Pateikt, ka mīlu vairāk par visu pasaulē!!!

Kas neļauj skūpstīt,
Tas neļauj mīlēt.
Jo skūpsts bez mīlas,
Nevar būt!

Var aizmirst, ko redzējis,
Var aizmirst, ko dzirdējis.
Var aizmirst, ko sacījis,
Bet ne to, ko mīlējis.

There is someone who loves you.....
There is someone who cares about you....
There is someone who thinks about you all the time....
Someone is allways there for you......
You know this someone is me......