Romantiskam brīdim
Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!
Kad, Mēs pirmo reizi tikāmies,
Es biju kā pats,
Ne savs
Ne Es varēju vārda bilst,
Ne Es varēju klusēt,
Bet, Es mīlu Tevi,
Mana mīļā!!!!
Kad esmu ar Tevi kopā, man ir bail Tevi uzrunāt.
Kad es Tevi uzrunāju, man bail Tevi noskūpstīt.
Kad noskūpstu Tevi, man bail Tevi iemīlēt,
Bet tagad bail Tevi pazaudēt!
Šodien ārā laiciņš jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smaržoji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonīši uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi buutu, ja vien speetu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk raušu es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk raušu es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai rožlapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsīšu Tevi, piedošu es Tev.
Tālāk vismaz dzīvošu,
Citu rozi meklēšu.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērkšķiem, asām lapiņām!!!...
Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis,
Kas manām dienām pulsēt liktu,
Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis.
Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.
Rit rāmi, viegli manas dienas -
Nedz sāp, nedz aizskar, nedz prot vilt.
Tik jēgas nav no manis vienas -
Viens tērauds neprot guni šķilt.
Kaut kliegtu, sauktu Tevi lūdzot,
Tu nenāksi man gaismu slēgt.
Tu aizņemts, aizgājis uz mūžiem
No manis — citai piederēt.
Nu esmu palikusi viena
Ar Tevi saltā istabā -
Ar Tevi — tad kad bija diena,
Ko projicēju atmiņā.
Mūžam atceries mani,
Mūžam atceros Tevi,
Kautdien vai nakts —
Tu esi mans!
Es vēlos būt Tev tik tuvs,
Cik rozei lapu daudz...
Es vēlos būt Tev tik mīļš,
Cik uguns kartā ir....
Es vēlos būt Tev tik labs,
Cik man gadi tik Tev abi!!!
Veltu Tev mana mīļā Ieviņ, Tev šo pantiņu!!! Ievai no Manis!!
Es esmu ietiepīga,
Tāpēc nerunāju
Esmu ietiepīga
Tāpēc izvairos,
Jo mīlu Tevi,
Un gribu būt
Kopā ar Tevi...
Tu teiksi — tas ir smieklīgi
Bet zini, tā nav...
Tas ir ļoti
sāpīgi...
Paiet Tev garām
neko nesakot...
Lietus lāses krīt un krīt
Tik nebeidzami...
Kā manas asaras spilvenā,
Kad zaudēju Tevi.
Atceros...
Toreiz spīdēja saule
Tu teici, ka mīli,
Bet aizgāji
Un sāka līt lietus.
Dodu Tev erotisku, asinsstindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku par paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, super garu, dziļu skūpstu.
Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieragu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu es TEVI!!!
Es gaidīšu, kaut nezinu vai Tu nāksi,
Un gaidot, mācīšos pacietīgs būt.
Es gaidīšu, kaut sarma sabirs matos
Un gaidot, mīlēšu vēl vairāk Tevi es!
Cik ilgi drīkst ta domas ilgi klejot?
Celt atmiņas, kaut smagas tās...
Cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt?
Vai godīgāk nav pateikt — negaidiet?
Man plaukstā krīt sniegpārslas
Tik trauslas, ka bail pat elpot.
Šovakar es Tev sūtu leduspuķi,
Kas zied manā logā.
Pieskaries tai un tā uzziedēs vēl krāšņāk!
Vēlos šai naktī Tev blakus būt,
Nezinu, vai Tava sirds to jūt!
Vēlētos Tevi cieši skaut,
Jūtām kaisles vaļu ļaut!
Nav nakts bez pieskārieniem kaisliem,
Nav nakts bez saldiem skūpstiem,
Nav nakts, ne diena diviem mums,
Ja pāri abiem debesjums...
Zini kas ir dzīve? Dzīve ir mīlestība
Zini kas ir mīlestība? Mīlestība ir skūpsts
Zini kas ir skūpsts? Gribi zinat kas ir skupsts ?
Nāc pie manis parādīšu.
Runā, ka lai atrastu īpašu cilvēku
Ir nepieciešama tikai viena minūte;
Stunda — lai to novērtētu;
Diena — lai iemīlētu.
Bet ar visu dzīvi nepietiek, lai to aizmirstu!
Tumšajās naktīs, kad lietus līst,
Bezgala tālēs domas man klīst.
Gribētos satikt, roku Tev spiest,
Pasacīt visu, kas sirdij liek ciest!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.
Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.
I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.
Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!
Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.
Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...
Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.
Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, —
Kod tu karaļīņa asi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?
Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...
Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.
Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.
Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.
Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!
Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Tu esi kā jautājums
Uz kuru es nezinu atbildi
Tu esi kā upe
Kurai es nevaru atrast krastu
Tu esi kā mākoņi
Līdz kuriem es nevaru aizsnieg
Tu esi mana dzīves jēga
Jēga kurai nav atbildes....
Tu esi kā grāmata
Grāmata par mīlestību
Bet taču ne visām grāmatām ir laimīgas beigas...
