Romantiskam brīdim

Atkal viena esmu es.....
Sirdī smeldz vēl maza sāpe,..
Kāpēc notiek tā, ka nevaram,
Mēs nevaram spēt,
Laimi nosargāt...
Apkārt meli, sāpes lido...
Nespēju es tālāk iet....
Gaisma nodziest, ceļi šķiras,
Un sirdis asiņo,
Lai atkal dzīvotu...
Kur palicis prieks?
Kur palicis cilvēks?
Kur palika smaids, kas spēku deva man?
Kur palika mīla?
Kur palika vārdi?
Tie vārdi, ko varēji man teikt....
Bet nepateici.......
VISS IR BEIDZIES....:(((

...Vissapkārt tik vienmuļš un kluss..
Sāp.... Tik ļoti, ļoti sāp..
Kāpēc????????Par ko???
Tas ir vienīgais, ko gribu zināt!!!
Es gribu pārstāt tevi mīlēt,
Bet es nespēju tevi nemīlēt!!
Es gribu tevi aizmirst,
Bet es nespēju par tevi nedomāt!!!
Tev jau nesāp....
Tu vienkārši aizej pie citas....
Un tas jau arī sāp visvairāk...
Tas, ka citas rokas tevi apskaus,
Citas lūpas tevi skūpstīs,
Cita teiks tev mīļus vārdus..
Un pats galvenais, ka tu...
Tu mīlēsi citu....
..Sāp.. Tik ļoti, ļoti sāp......:((

Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..-Jā, šobrīd varbūt..
Bet tikai tāpēc,
Lai varu stiprāka kļūt..
Man asiņo sirds, lūpas deg..
Un dvēselē manā,
Kāds prieku vēl ved..
Par vēlu!!!!!!!!!!!
Nevajag!!! Es vairs negribu!!!!
Jo tas cilvēks, kuru tu pazini...
Tas, kuru tik ļoti sāpināji,
Vienkārši vairs nav! Viss!!!!!
Liec mani mierā!!
Es vairs nepadodos sāpēm,
Bet pārkāpju tām pāri..
Lai sadeg! Lai pazūd! Lai norimst!
.....Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..- NĒ!!! Nekad vairs.....:))

Nāc! Es tevi gaidu!
Ilgi, ilgi
Minūtes, stundas
Dienas, naktis
Tikai par tevi!
Nāc es tevi gaidu!
Skolā, mājās
Visur, itin visur!
Bet tu nenāc...
Manas gaidas paliek par gaidām,
Sapņi par sapņiem.
Viss saistās ar tevi!
Viss, lai paliek pa vecam,
Varbūt tā ir labāk,
Es būšu mierīga — aizmirstot tevi,
Tev būs cita, arī man būs cits,
Bet vai es spēšu tevi aimirst?
Nē, laikam jau nē...

Mīlī mani, ja nē, tad es tevi par zveigzni pārvērtīšu,
Kad vēlēšos no debesīm tad tevi nonesīšu,
Tad tevi kā zveigzni es mīlēšu,
Un arī tev nāksies mani mīlēt...
Labāk mīli mani, ja negribi kļūt par ZVAIGZNI!!!

Es skatos un domāju par tevi,
Bet tu pat mani nepamani.
Tu skaties uz citu
Un domā, ka būsi laimīgs...
Bet tā nebūs...
Un kad tu nāksi pie manis,
Man jau būs cits,
Ko mīlēt un glāstīt!

Mīlu viņu, tikai viņu,
Skatos cik skaista viņa,
Domāju kā lai verš visu pa labu,
Vai vajag? Vai vajag to?

Viņas smaržas — neaizmirstamas,
Viņas mati — apburoši,
Viņas acis — neatkārtojamas,
Viņa šī Skaistule, burvīga !

Domāju tikai par viņu,
Vai kāds to saprot?
Ciešu es dēļ viņas,
Sāp sirds pēc viņas!

Gribu vēl reizi sajut viņu,
Vēlos tos mirkļus atgūt,
Mīlēt, apskaut, samīļot,
Vēlos to no visas sirds!

No viņas pat acu skatienu novērst nevaru,
Viņa tik ļoti skaista, skaista...
Dievini vai mīli, bet to nesaprot viņa...
Viņa.. tikai un vienīgi viņa!

Vēl jau visi vārdi nav pierakstīti, vēl jau zvaigznes nav saskaitītas... vēl jau mēs varam buut kopā!

Ja xotela naveki zabitj-tvoi volosi, ruki, glaza... Ja xotela drugova ljubitj, a tebja pozabitj navsegda. Ja xotela tebja priziratj, nenavidetj ulibku i vzgljad... nikogda o tebje ne me4tatj. Neotgljadovatsa bolse nazad. Ja xotela... no ne smogla... Vse ravno ja ljublju tebja!!!

Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļākai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot!

Gribu redzet prieku Tavās acīs,
Ļaut, lai Tavas acis atrod manas
Ļaut, lai tavas rokas atrod manas
Ļaut piekļauties, pieglauzties
Ļauties nogrimt, aizmirsties...

Tuk, tuk, tuk!
Vai ielaidīsi pie sevis šai aukstajā vakarā dalīt vientulību?
Aizejot apsolos neatstāt vienaldzību,
Ja nu vienīgi pēc manis vajadzību!

Enģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...

Es kaijām vaicāju kur esi Tu...?
Es viļņiem jautāju ko mīļais dari Tu...?
Bat kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc!
Par mīlestību, kura no mums projām trauc...!

Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!

Ko lai vēl egle?
Lai tā augtu-
Tā izaugs arī bez manis.
Ko lai vēl svecei?
Lai tā degtu-
Tā izdegs arī bez manis.
Ko lai vēl Tev?
Lai tu laimīgs
Un tāds būtu arī ar mani.

Tik lēnu, lēnu sirds man trīs,
Jo zinu, redzēšu es tevi drīz,
Es tevi cieši apskaušu
Nevienam tevi nedošu

Par tevi vien es domāju,
Daudz jauku sapņu loloju,
Es domās tevi lamāju,
Jo redzēt tevi nevaru

Ar lūpām aizvēršu tev acis ciet
Un mīļi lūgšu gulēt iet,
Un skūpstīšu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā!

Kad gāji tu man garām,
Mani apbūri ar acīm savām...
Patīc man tu ļoti, ļoti
Bet tu to laikam nesaproti...

Viena zilbe pār tavām lūpām,
Viens vārds no tavas sirds,
Viens mājiens, kas nebūs mūžīgs,
Un atkal pazudusi sirds...