Kristībās

Liec,Laimīte,baltu ziedu
Mazajā rociņā -
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Pagaidiet, lielie kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Sargiet mīlu!
Mīla trausla,
Viņa viegli salūst var.
Sargiet mīlu!
Mīla dzidra,
Saduļķot to viegli var.
Ticiet mīlai!
Mīla stipra.
Bēdu kalnus pacelt var.
E.Vēveris

Kas šodien tavās rokās dusu.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateik klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.

Tauriņš piedzima
Skaļajā cilvēku pūlī
Un visi apklusa —
Audz liels, Tu, mazais Brīnum!

aikam stārķis kļūdījās,
Kaut kas viņam misējās.
Kosmonauts bij`cerēts, gaidīts,
Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs!

Kā ozoliņš,kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug,lai vārdu nēsā godam,
Lai mūžā ēzē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai sācies Tavs rīts,
Ej,pasaulē mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Starp daudzām zvaigznēm nu tagad
arī Tavējā mirdz,
No pasaules vējiem to sargās
mīlošo vecāku sirds!

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
(I.Ziedonis)

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš — dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!

Lai laimas roka ceļas svētījot
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu.
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā ziedu pilna pļava,
Kur mātes mīlas saule spīd,
Kas visas ēnas iespēj atvairīt.