Kāzās

Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.

Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!

Un mums par abiem būs
Viens kauss, viens mūžs,
Viens rīts, viens vakars
Un viens maizes klaips!

Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!

Kur viņi -
Gaidītie un dārgie?
Kur mūsu gādnieki
Un sargi?
Ne paļauties,
Ne justies drošām,
Aizvien būt pašām
Visvarošām.
Aizvien būt aukā,
Vētrā, vilnī.
Aizvien nest
Atbildību pilnu
Par dienu, vakaru
Un rītu,
Par mājām, bērniem,
Dzīves ritu....

Man nevajag nekā,
Vien klusu ieleju, kur rītos migla klājas,
Vien upes smaržu rāmā novakarā,
Vien kalnu, kurā paceltos mans nams,
Vien bērnu balsis istabā un laukā,
Vien pavardu un tevi siltā gaismā.

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot.

Saspied ciešāk roku manu,
Saspied tā, lai pirksti kaist.
Lai zūd šaubas, lai es manu -
Nav tas sapnis, kas var gaist.

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime — gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.

No Tavas rokas pat akmens ir maize,
Purva rāva salda kā medus.
Es ar Tevi varu dzīvot bez zvaigznēm -
Divi ugunīs, divi ledos.

Šo balto dienu glabājiet sev sirdīs -
Tā šodien ir kā tikko plaucis zieds.
Lai diena šī Jums cauri mūžam staro,
Lai visa dzīve Jums kā gaišs un saulains rīts!
/Vēsma Kokle-Līviņa/

Būs mīlestībai smarža
rūgtena gan salda,
Būs kādreiz arī
asie vārdi jaapvalda.
Bet galvenais, lai nepietrūkst
Jums maizes savā galdā,
Lai, kopā smaržojot vai ēdot,
tā arvien ir salda!
/Vēsma Kokle-Līviņa/

Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestiiba vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā...!

Kāzu dienā.
Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.

Pa lāsei zaļuma no ozoliem un kļavām,
Ap Gaujienu, kas ciešā lokā stāv,
Un debesis no vizbulīšu gravām
Un sudrabu, kas viļņu tīnēs blāv.

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad reizēm logā būs vien pelēks rīts,
Tai vajag arīspožu bērza tāsi
Un ugunīgās pīlādžogu spīts.

Lai mīlestība krāsas nezaudētu,
Tīrs vienmēr jāuztur tas skaidravots,-
Caur kuru siržu tuvība top svēta
Ar to, kas otram mīlot vairāk dots.
(K.Apškrūma)

Dzēš īso nakti divu vienots prieks,
Rīts spilgts un mirdzošs nostājas aiz loga.
Dreb viegls tev uz acu plakstiem miegs,
Guļ nogurušās palaidnīgās sprogas.

Tāds sārtums tvīkst tev vaigos naivi silts,
Un tādas bērnišķas šās lūpas valgās,
Kā būtu tevī šonakt pārmests tilts,
Starp bērnību un sievas kaisli spalgu.

Kur divas kvēles saplūst kvēlē vienā
Un rokas sakļaujas, un prāti mulst -
Vai dzirdams nav tur divu apkampienos
Jau topošā un trešā apspiests pulss?

Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.

Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: " bija ",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!

Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!

Trīs baltas patiesības
Nemanāmi rit pa gadu takām,
Ir pirmā labsirdība,
Tai blakus godīgums
Šiem diviem mērķiem līdzi iet
Tad citas laimes nevēliet!