Kāzās

Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!

Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam ar pātadziņu tiks!

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to,kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu,tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd.Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
(A.Auziņš)

Mīla ar mīlu,kad satiekas,-
tai nevajag gaismas,ne atļaujas,
tā nebīstas velnu,ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
pa nepazīstamu ceļu.

Ja divas sirdis vienu dziesmu uzsāk,
Tad klusiem soļiem liela laime nāk.
Šo laimi saņemot uz visu mūžu,
Lai drīzāk atskan dziesma "Aijā-žūžū"!

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība,kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Skaists tikai tas,
Kas nepasacīts ir.
Bez vārdiem jāsadzird,
Bez skaņām jāsajūt -
Sirds pati sapratīs,
Cik tuvu būt.

Lai baltas sveces siltu gaismu
Mīlestības salā lej,
Lai baltām domām izauklēti
Dzīvei pretim bērni skrej!
V.Kokle-Līviņa

Es atgriežu tavus pulksteņus atpakaļ,
Tu paņem manējos -
Mums tagad pašiem savs laiks...
A.Zemdega

Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes — mūsējās.
V.Kokle-Līviņa

Vijiet kopā dzīves audus
Zeltītiem ziediņiem.
Tā kā šodien visu mūžu
Roku rokā staigājiet.

Saksas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilkni kājas liks,
Tam ar pātadziņu tiks.

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl!
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl!

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos!

Šī varbūt skaistākā no dienām
Kas mūžā bijušas un būs.
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst!

Ja tev nekad neapniks
Rītos ar mani kafiju dzert,
Ja man nekad neapniks
Tevi ik rītu citādu ieraudzīt,
Ja tev nekad neapniks
Pa diviem vienu kartupeli ēst,
Ja man nekad neapniks
Pa diviem vienu kartupeli mizot,
Ja tev nekad neapniks
Būt tik greizsirdīgai, ka es to nemanu,
Ja man nekad neapniks
Baidīties tevi pazaudēt,
Ja tev nekad neapniks
Skatīt pasauli manām acīm,
Ja man nekad neapniks
Tavā pasaulē savu ieraudzīt,
Tad
Tā būs mīlestība.....

Divi koki auga ceļa galā,
Divi koki saauguši — vienā.
Ilgi domāju un nesapratu,
Kā gan bērzs ar egli tuvi kļuva,
Kas gan viņus kopā satur,
Kad tie cieši otra roku tur.
Gāja gadi, liekas, zinu tagad
Divu koku lielo noslēpumu:
Bērzam vienam būtu dzīve smaga,
Eglei vienai trūktu kr;asainuma.

Tu esi droša, un es esmu drošs,
Pārējais viss ir pārejošs.
Pārējais viss no dzīves šīs
Tā kā mākonis izdzisīs.

Tu esi.Es esmu. Pārējais viss
Tā kā lapas no kokiem ris.
Pārējais — tas ir pārejošs.
Tikai tu esi droša un es esmu drošs.

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks .

Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.

Diviem kopā rozes atplaukst
Skaistāk savā krāšņumā,
Dzīves solis raitāk šķiras
Ceļus ejot divatā
(V.Dzelmītis)