Kāzās
Tu nāci pie manis
pa baltu sniegu,
Ar smaidu
mīļu un liegu.
Es iešu pie Tevis
ar gaišu prieku,
Jo jūtu —
mīlēta tieku.
Mainieties gredzeniem
Saulrietā.
Veidojiet pamatus
Mājvietā.
Gredzenā laime ir
Jāizbur.
Mājvietā pavards jums
Jāiekur.
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt...
Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība — liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!
Svētais Tēvs, lai debess rasa
Uz šīm jaunām sirdīm krīt,
Kas še ceļu sākot lūdzas,
Lai Tu nāc tās pavadīt.
Atver roku bagātu,
Dod tām savu svētību!
Ko sirds lai lūdz, kad gredzeni ir mīti
Un mīlestībā ceļi izraudzīti?
Ar saules staru viņus pavadi,
Tēvs, mūžīgi!
Šai zemei visvairāk ir vajadzīgs laimīgu pāru,
Lai nenāktos dzimtas no rakstiem dzēst.
Aizdegsim siltas sveču liesmas
Lai atkal pie šūpuļiem satiktos mēs.
Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot.
Es no Tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi Tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu.
Paliec mans, es Tava būšu,
Visu mūžu, abu mūžu.
Neteic man, ka skaisti vārdi lieki,
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp.
Jums vēlu būt dzīves vidū,
Kur nākotne apkārt jums aug,
Kur neatliek laika kļūt veciem
Un pieri īdzīgi raukt,
Kur nevajag vērot no malas
Citu priekus un citu bēdas,
Kur paši jūs varat atstāt
Citu sirdīs sudraba pēdas.
Neatstājiet savu mīlestību uz šī nama sliekšņa,
Audziniet to kopā ar sevi,
Auklējiet to kopā ar saviem bērniem,
Tad jūsu mīlestība būs tik balta,
Cik lieli un stipri spēsiet būt paši.
Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.
Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.
Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
(L.Vāczemnieks)
Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
