Grūtā brīdī
Ja cilvēks tic brīnumam, tad nekas nav neiespējams!
Būs tā, kā nekad, būs savādāk, būs labāk un laimīgāk...
Neskumsti, jo pasaulē vēl esmu es...
Cik grūti mīlēt, kad atbildes nav.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sātrajām lūpām ir uzsnidzis sniegs...
VIENKĀRŠI IEKLAUSIES!
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu man sāc padomus dot,
tu nedari to, ko es lūdzu.
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu saki, ka nav vērts tā justies,
tu no nievā manas jūtas.
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu mēģini manas problēmas risināt,
es esmu tevī vīlusies.
Uzklausīt! Es tevi lūdzu tikai mani uzklausīt,
nevis runāt vai rīkoties-
tikai sadzirdi mani.
Padoms ir lēts;
par avīzes cenu var dabūt
visādus padomus lasītāju vēstuļu nodaļā.
Es spēju tikt galā pats, es neesmu bezspēcīgs-
varbūt tikai zaudējis drosmi un apjucis,
bet ne bezspēcīgs.
Tāpēc, lūdzu, uzklausi un sadzirdi mani!
Un, ja tu gribi runāt,
pagaidi brīdi, kad būs tava kārta, —
un es tevi uzklausīšu.
Kādu dienu viss, kas ir, reiz būs beidzies:
Vakardienu nenoķersi, lai kā tu steidzies.
Kādu dienu viss, kas būs, vēl tikai sāksies...
...mīlestība...tā ir kā maziņš putniņš. Pārāk saspiedīsi — nomirs, palaidīsi pārāk vaļīgi — aizlidos... kad kādu mīli, palaid viņu vaļā, ja tas atgriezīsies, tad būs Tavs, ja ne, tad nekad tāds nav bijis...
Ja Tev liekas, ka visa pasaule pret tevi pagriezusi muguru... padomā vai tā nav tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli! :)
Labāk smieties nekā raudāt, it sevišķi ja nelīdz ne viens, ne otrs .../remarks/
Ir vakars,
Ir klusums,
Ir sniegs,
Ir viss.
Tikai tevis man nav, un sniegs nekrīt vairs,
Līdz rītam vēl tālu, un klusums ir baigs.
— Es Tev aizliedzu skumt,-
Tu man saki,
pats traucoties tālumā prom.
Bet es Tev to neapsolu
un atkal turpinu skumt
un atsacīties no prieka,
ko dievišķā diena dod,-
šķiet mākoņa zeltaino malu
Tu pamanies paņemt sev līdz.
Protams, neviens nav vainīgs,
vien pašas savādā sirds.
Reiz teicu, ka gaidīt ir skaisti,
bet — arī grūti, ja mīl...
(M.Svīķe)
Iet gadi, mainās uzskati un daudz kas cits... bijušais aiziet, lai nekad vairs neatgrieztos...
...un paliek tikai viens, kas daudzas sirdis iepriecina, bet daudzām sirdīm liek degt sāpju ugunīs...
...tās ir — atmiņas...
Nekad neatņem cilvēkam cerības, iespējams tās ir vienīgais, kas viņam ir..
Es rakstīšu tev debesīs,
Vēstuli bez vārdiem
Uz dzeltenas kļavas lapas,
Kas steidz līdzi vējam.
Atraksti man atpakaļ,
Atbildi bez vārdiem,
Varbūt man to atnesīs
Gājputni uz spārniem....
/AIJA/
kriksiic
Arī smaidot kādreiz sāp sirds,
Arī smaidot kādreiz asaras mirdz!!
.. Dzīve neapstājs. Un nav izņēmumi arī tiem, kas zaudē kādu vai pat visus, ko mīl. Arī tad, kad pašam vairs negribas dzīvot, dzīve namainīgi turpina savu mierīgo.. straujo.. mūžīgo ritējumu..
Taisni tālab, ka otrreiz nevar
Piedzimt, dzīvot un laimi kalt,
Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi
Un smilkstēt kā pūdelis balts...
Tīk vai netīk, bet atzīt nākas:
Viss, kas cildens ir
No nežēlības pret sevi sākas
Un, tai izsīkstot — mirst.
Tālab sevi ir jātriec
Kā skrējējam pēdējā aplī,
Citādi ilgas ātri
Ar pieticību aplīp...
Un, kad maigums kā ūdenskritums
Brāzmo man dvēselē,
Žēlot es varu citus,
Tikai sevi — nē!
Kad eņģelis, kas naktīs spārniem tevi sedz,
gar manu logu ejot, pirmās zvaigznes dedz -
es savu tumšo logu klusi vaļā taisu
un baltu rožu pārslas viņam spārnos kaisu,
lai tu, kad baltās pārslas tevim sejā birst,
to zinātu: tā viena dvēsle ilgās irst.
(F.Bārda)
Ja ir pienākusi ziema, tas nozīmē, ka pavasaris ir tepat tuvumā!!!
Kad esi noguris,
kad esi sastrīdējies ar apkārtējiem,
ja vairs nezini padoma,
ja jūties līdz nāvei nelaimīgs,
tad domā par skaistajām dienām,
kad tu smējies un dejoji,
kad tu pret jebkuru izturējies draudzīgi
un bezrūpīgi kā bērns.
Neaizmirsti skaistākās dienas
Ja pamale ir apmākusies
un, cik tālu vien var saskatīt,
nav ne gaismas stariņa,
ja tava sirds ir pilnīgi apklususi
un varbūt pilna ar rūgtuma,
kad šķietami ir sabrukušas visas cerības
sagaidīt jaunu prieku un jaunu laimi,
tad uzmanīgi uzmeklē savā atmiņa
skaistās dienas.
Dienas, kad viss bija labi
un pie debesīm nebija neviena mākonīša,
kad bija kāds, pie kā tu
juties kā mājās,
kad tu sajūsminājies par to cilvēku,
kurš tagad tev licis vilties
vai varbūt ir tevi piekrāpis.
Neaizmirsti skaistākās dienas!
Ja tu tās aizmirsīsi,
tās vairs nekad neatgriezīsies.
piepildi savas domas ar prieku,
savu sirdi ? ar saticību,
labestību, draudzību, mīlestību
un savu muti ? ar smiekliem, -
un viss atkal būs labi.
/F.Bosmans/
