Draudzībai

Lai katra draudzība ir taiga,
Kur zvērestvārdus klintīs kaļ.
Lai tie kas viņas takas staigā
Vairs nezin ceļu atpakaļ.

Kad tumšo debess mala,
Ar zvaigznēm pusnakts sedzas -
Sniedz man savu silto roku
Un draugi būsim mēs.

Var strautiņš divus kokus izšķirt,
Bet viņu saknes kopā būs.
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt!

Tu,vecais skolas nams,ar tekām senajām
Jel valdi mūžīgi par mūsu atmiņām!/Atis Zālītis/

Ir jāsijā daudz akmeņu, līdz atrod dimantu, ir jāpazīst daudz cilvēku — līdz atrod īstu draugu.

Draugi atrod viens otrā tās briinišķīgās lietas, ko citi pat neredz.

Ja nevari būt draugam jumts, kad plosās negaiss liels un bargs, vēl tāpēc nevajaga skumt var būt ka esi lietussargs?

Nav tik grūti par draugu mirt, kā atrast draugu, kura dēļ būtu vērts mirt.
(Svifts)

AK jel,
Piedod draugs,
nevēlos es būt tava draudzene,
bet gan tas ko mīli tu!

Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.

Draugs ir tas, kas zina par tevi visļaunāko, bet tomēr tevi ciena!

Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...

Draudzība tāpat kā tēja-laba tad,ja tā ir stipra
un ne pārāk salda....!

Draugus iepazīst nelaimē, protams, ja viņiem nav atslēgts mobilais telefons.

Ir jāsijā daudz akmeņu, līdz atrod dimantu.

No visa tā, kas ir bijis,
esmu atstājis Tev Tavus draugus.
Rudens drēgnajām rokām
pagātne apliek cilpas.
Sliedes mirdz saulē —
neskaties saulei acīs.
No visa tā, kas ir bijis,
esmu atstājis Tev Tavus draugus.

Drauga acs reti kļūdās.
(Voltērs)

Atdot savu dzīvību par draugu ārkārtējos apstākļos ir mazāk cildeni nekā ikdienā, nevienam nezinot, ziedot sevi drauga labā.
(Stendāls)

Ja draugs tevi pieviļ, tad tas nav īsts draugs, bet ja, ir kāds kurš palīdz jebkādos un sarežģitos momentos, tad to jau var saukt par draugu...

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.