Draudzībai

Kaut arī spētu Tu, kā meža puķe sīka
Prast dzīvot tā, kad zūd aiz gada gads,
Ar dzidru patiesības lāsi krūtīs
Un zemes mīlu sirdī glabājot!

Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš.
Viens vienīgs draugs
Tik mīļš un dārgs!

Cik grūti atrast puķi,
Kas mūžam ziedētu.
Cik grūi atrast draugu,
Kas mūžam mīlētu!

Dzīvo, skuķīt, zili zaļi,
Kamēr džinsiem noplīst gali!

Ja liktens lēmis mums šķirties,
Vai tādēļ, lai draudzība irst?
Mēs varam ilgi nesatikties,
Bet viena otru neaizmirst!

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu!

Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Raidi pie joda,
Kas jaunību liedz!

Man draugu ir daudz
Un paziņu ar,
Bet īsts draugs
Man esi tik Tu!

Daudz jāmeklē akmeņu
Lai atrastu dimantu.
Daudz jāmeklē cilvēku,
Lai atrastu draugu!

Laiks — tik ikdienišķa lieta
Bez tā mēs nedzīvotu ne nieka!
Laiku stādināt doma lieka,
Laiks-tik ikdienišķa lieta!

Ziemas vakars tērpjas siltā miegā
Debess telpā reta zvaidzne dziest
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!

Dienas steidzas kā baloži zili
Un Tu velti tās atpakaļ sauc,
Pazūd takas un aizsnieg sili,
Vakars atmiņu kamanās brauc.

Draudzība sākas kā pasaka
kā krāšņu ziedu vija
un beidzas arī kā pasaka
ar diviem vārdiem: 'Reiz bija..'

Neej man pa priekšu,
Jo es nevēlos sekot.
Nenāc aiz manis,
Jo es nevēlos vest.
Nāc man blakus,
Un esi mans draugs.

Patiesu draugu meklē un skaties
Pelēkās,grūtās,vientuļās dienās,
Skaties,redzēsi-liels un patiess
Viņš no pagalma puses ienāks.
/A.Skalbe/

Atceries visas skaistās dienas
Atceries priekus, bēdas nevienas
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.

Lai zaļo mūsu draudzība,
Kā ievu ziediņš upmalā.
Lai pastāv mūsu draudzība,
Kā akmens jūras dibenā!

Ne jau visi tie ir draugi
Kas tev cieši roku spiež
Draugs ir tas sāpju brīdī,
Sāpes līdz ar tevi cieš.

Pie tumšas, dziļas akas
kluss eņģelis raudāja,
un viņa asara akā
kā zvaigznīte iekrita.

Ir gājušas dienas un gadi,
bet akā vēl zvaigznīte mirdz:
Ak, klusais eņģel, vai zini:
tā aka bij mana sirds!
(F. Bārda)

Nejau visi tie ir draugi,
Kas tev cieši roku spiež.
Draugs ir tas kas sāpju brīdī,
Līdz ar tevi sāpes cieš...