Ziemassvētkos

Kad pie debesīm zilām
atkal viens gads klusu dziest,
karstāk tas kvēlot liek ilgām,
sapņiem skaistākiem briest.

Stāv egles uz saulrieta pakalniem
Un skandina zelta čiekuriem.
Tās aicina mani atpakaļ iet
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird, ko mana dvēsele sūdz
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.

Šai naktī zvaigznes snieg ?
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,
Lai visiem tiek ?
Lai katram sava zvaigzne.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.

/G.Micāne/

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu
Atnāca nolika priekšnamā kluci
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi! :D

Ziemassveetku vakars,
Kad satumst aiz loga,
Zaigot saak zvaigznes
Kaa dimanta pogas,
Spiid zelta meenes,
Mirdz sudraba sniegs,
Ir bagaats ikviens,
Ja vien sirdii miit
Prieks.
PIECIIGUS SVEETKUS!!!!!

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Ikkatram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaiša mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
(P. Jurciņš)

Ja zvaigznei šonakt jānokrīt,
lai krīt uz delnas manas!
No mīlestības svece spīd
un kūst uz no piedošanas.
Nemūžam nesatumsīs galds,
ko apmirdz sveces tikums balts!

Cik rāmi, cik bikli, cik lēnām
Pār pasauli pārslas laižas
Lai vietas vairs nepaliek ēnām
Un takas un domas ir gaišas.

Mirdz sveču liesmiņas
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks...

To svētvakaru Ziemassvētki nes.
Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles.

Balts brīnums lai ienāk jūsu mājā
Kā saprašānās, kā svētība!
Saglabājiet sev balto brīnumu
Visam Jaunajam gadam!

Cik skaista stunda -
vēl noticis nav it nekas,
viss labais apsolīts,
viss labais tikai notiks!

Tos sapņus un ieceres sirdī kas mīt, lai Jaunais gads palīdz piepildīt!

Jaunais gads lai veiksmi dod, jaunus darbus piepildot!

Kluss kā sapnis...
Mīļš kā glāsts...
Skaists kā bērnu dienu stāsts...
Svētku prieks pār zemi nāk!

Novēlu jums šajā dienā
prieku, mīlestību
un visu to, ko jūs paši
sev vēlaties!!!!
Lai Labie Sapņi piepildās!

Gads atnācis pavisam -pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads
To mūsu vidū iestumt mēdz.

Nav laika bijis Vecajam
Ar jauno noņemties,to skolot
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.

Gads atnācis-pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus
Kā svētkus lielākos viņš svin.

Cik viņš ir jauns un nesamaitāts
Un mūsos skatās apskaidroti.
Ak,soli,soli viņam,draugs!
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
/M.Zālīte/