Ziemassvētkos

Tikai gadu šķirtnei pāri tikt
manu mazputniņ, cīrulīt!
Janvārī saule no citas puses —
no mīlestības spīd!

Priecīgus tev ziemassvētkus.
labus darbus, mazāk grēkus.
Tad pār tevi brīnums nāks,
Mazā jēzus izskatā.
/grafsolafs/

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs
Tas baltais, kas trīc
Tepatās ? mūsos pašos.

Kā ziema pret vasaru,
Kā skarbā pret maigo,
Kā gudrā pret naivo,
Kā ļkaunā pret labo!

Zvani dūc,skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Velk ragaviņas vecītis
Tur iekšā maita zirgs
Tas egīti ir apgrauzis
Un tagat skaļi ņirdz.

Prozit! Jauno gadu sāksim!
Raizes prom pie joda vāksim.
Sirdīm vajag līksmām būt
Laimei mums par kalpu kļūt!

Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietus,
Ja bēdas, tas sīkas kā dzērvenes purvā,
Bet pāri visam izdomu kā krāsainu varavīksni !

Lauj gaismas straumei sirdij casuri,
Tam brinumam,ko Ziemassvetki nes.
No milestibas silto vardu auras,
Lai atkal sasilst musu dveseles!!!!!

Ieklausies klusumā —
Klusums korāļus dzied.
Tikai klusuma skaņas skārta,
Dvēsele uzplaukst un zied.
Tā jau pelēkā vientulība,
Kas cilvēku salauzt sāk.
Tikai no vientulības sajūtas
Mums dzīves pagurums nāk.
Klusums — gurušai dvēselei
Dzīvību atdot spēj.
Ar savām maigajām skaņām
Tā prieku kā graudus sēj.

ar Dieva svētību, ar sveces gaismiņu.
ar liesmas siltumu, ar glāsta maigumu
lai Ziemassvētku brīnums,
kas katru gadu jauns,
tad ienāk katrā mājā.

Novēlu,lai zem eglītes,pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli,
būtu trīs atslēdziņas:
Veselībai,mīlestībai un Laimei!

Viens stars no kupla zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Viļņojas
Vēsais gaiss:
Debesīs peld
Milzīgs dāvanu maiss!
No kā? Uz kurieni?
Kam? Un ? kas?
Kurš dabūs
Debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts
Eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes,
Putna piens?
Nē, arī mums palaidņiem,
Dāvanas tiks:
Ziemsvētku vakarā
Snigs, snigs un snigs

Priecīgus Ziemassvētkus!

Kad egles zaros sveces liesmo,
Un sirds tad priekaa klusi triis,
Ir Ziemassveetku vakars gaidiits
Un kopaa miilji pavadiits!

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Tik balts un kluss...Tie gaidot aiztur elpu...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
Nāk senais mīļais ziemassvētku vakars!

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.

Ar skuju smaržu un brīnuma gaidām
Ziemsvētku vakars
Jau logā mirdz...
Raugoties svecīšu liesmās
Var sajust,
Kā straujāk pukst sirds...

i]Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet.