Ziemassvētkos
Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdī miers,
Ko Ziemassvētki dod,
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīgs
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam — tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...
Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!
Nāk ziemassvētki ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
šai naktī gan pilīs gan būdiņās zied.
/K.Apšukrūma/
Tīrs sniegs, tīrs galdauts,
Gads ir galā,
Es velku strīpu, kas zem tās?
Uz galda vīns,
Tumšsarkans, saldais,
Bet strīpa, strīpa nevelkās.
Kas bijis mājās, pasaulē,
Kāds aizgājis ir aizsaulē.
Bet strīpa pusceļā, kā dzīve,
Kā vīns, kurš saucas Hvančkara.
Es dzeru, atstāju es strīpu,
Gan novilksies, kam jāvelkās.
Uz tavu veselību, dzīve!
Tev, likteni, nav jāšaubās.
Tīrs sniegs, tīrs galdauts.
Gads ir galā.
Es velku strīpu, kas zem tās?
(Bils)
Nāk zvaigznes ar sudraba svecītēm rokās
Un silta gaisma pār pasauli līst. :)))
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu — vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
NO KURIENES IR ZIEMASSVĒTKI
Ziemsvētkus atnes no tālienes.
No debesīm vējš baltu sniegu nes.
No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes.
Nes Ziemasvētkus vējš.
Un Vecītis nes
No vistālākās tālienes.
Bet nes jau arī no tuvienes.
No tirgus tētis eglīti nes.
No virtuves mamma maizīti nes.
Nes Ziemsvētkus tētis
Un mamma nes
No vistuvākās tuvienes.
Ziemsvētkus atnes no ārienes.
No laukiem budēļi dziesmas nes.
No baznīcas zvani vēsti nes.
Nes Ziemasvētkus budēļi,
Zvani nes
No tālas un tuvas ārienes.
Bet nes jau arī no iekšienes.
Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes
No visdziļākās iekšienes.
/ Māra Cielēna /
Kad eglē svecīšu liesmiņas zib,
Lai sirds visu iegūst, ko mīlē un grib!
Skrien pa mežu vecītis,
Gumijnieki kājās.
Iesim draugi skatīties,
Vai tam visi mājās.
Ledus laikā sāli kaisu,
lai nāk vecītis ar maisu.
Un ar savu bārdu balto
neapmet pusotru salto!
Mīļo salavecīti
Ko Tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nē, tad tālāk brauc!
Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds.
Ik zarā baltas sveces mirdz.
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.
Lai Salatēvs ar savu maisu,
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!!!
Tik balts un kluss...tie gaidot aiztur elpu...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Lai Ziemassvētku laiks nes
Laimi, mieru un ticību, lai
Lietišķa un bagāta ir katra
Jaunā gada diena!
Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņemiet visskaistāko aukliņu un iesieniet tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas jums visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par... nu, to jau jūs zināt labāk.
Ticību-baltās sniega kupenās,
Cerību-maigajās dūnās,
Smaidu-saules starā uz lūpām,
Gandarījumu-piparkūku smaržā,
Mīlestību-mēnessgaismā...
Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzamst tiek.
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Salatētim gara bārda,
Vairāk nezinu ne vārda.
Vectēvam vēl četri vaigi,-
Divi sārti,divi lieli un BAIGI!
