Ziemassvētkos
Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti ~
Ir Pirmā Advente = kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas Svētku nākums...
Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku — Mūžības pusi...
Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas Svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos...
Adventes ceturtā svētdiena,
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī...
Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā pirmo svecīti aizdedzot.
Latvijā tumšāko laiku Gaismā iesvētām-
Sirds visu sajūt un redz maigu un drošu.
Tā saredz kā prieku tai nest,zeltainā mirdzumā-
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt!
Lai mēs esam tik bagāti,
ka savā nabadzībā spējam vēl dot viens otram!
Lai mēs esam tik stipri,
ka savā vājumā varam uzvarēt paši sevi!
Lai mēs esam tik gaiši,
ka šajā tumšajā laikā gaismā starot varam
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus -
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.....
Gaišu, siltu pirmo adventi..
Adventes laiks......
Klusā Advente sākas pirmajā Adventes svētdienā,ilgst četras nedēļas noslēdzas
Ziemassvētku vakarā.Šis laiks saistās ar svētku noskaņu,Adventes svecēm un
Ziemassvētku dziesmām.
Ar Adventi sākas Ziemassvētku gaidīšana.Rotājam mājas,gatavojam tradicionālus un mazāk pazīstamus ēdienus,aicinām draugus uz Ziemassvētku gaidīšanas svētkiem.Pēdējā Adventes nedēļā baznīcās pulcējas cilvēki,lai klausītos un dziedātu skaistākās
Ziemassvētku melodijas.
Kāda ir Adventes dziļākā būtība?Adventes nosaukums cēlies no latīņu vārda
adventus-atnākšana.Plašākā nozīmē Advente ir gaidas,cerība,atbrīvošanās.Cilvēks
izjūt kārdinājumu meklēt dzīves piepildījumu laicīgā laimībā virs zemes,mēģinot izveidot
ideālu pasauli,kurā nav nabadzības,apspiestības un trūkuma.
Gaidas ir mūsu dzīves neatņemama daļa.Cilvēks ir vājš radījums,kas tiecas kļūt
pilnīgs.Katrs gaida to,kā viņam trūkst.Bet Advente visiem ir vienas,kopējas ilgas-
Kristus atnākšana.Advente simbolizē došanos no tumsas uz gaismu.Advente nozīmē atnākšanu Cik līksma ir cilvēka sirds,gaidot drauga vai tuvinieka ierašanos!Adventē gaidām Kristus Piedzimšanu.Šis laiks ir pievilcīgs katram no mums..Jo Ziemassvētki,ko gaidām ,nāk gaismas apmirdzēti....
Nāc iesim
un apsnigsim klusi,
lai smaržu kupenās
sapņu nakts plaukst,
ar rožu ziedlapām
debesis segsim,
lai balti taureņi
apkārt mums dej`.
Nāc iesim
un apsnigsim klusi,
lai Eņģeļu spārni
dvēseli klāj,
ar gaišām domām
iedegsim sveces,
lai svētīts ir
šis Adventes laiks.
(Ināra Seņkāne.)
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā,otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs.
Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.
Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu — pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!
Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!
Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.
Priecīgus svētkus!
Pasha sniega laukuma
Pasha sniega baltuna
Dejo balta sniegbaltite
Sniegparslinju sagsha.
Sniegaviri polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klat ir balta ziema,
Balta Ziemassvetku diena!
Klusā un baltā naktī
Svētums vieno mūs.
Krīt sniegpārslas, lido sapņi,
Bet zem brīnuma spārniem
Piepildīts laiks
Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.
Balts un kluss
Šis laiks,
Balts un kluss...
Vien eņģeļu gaviles
Dzirdamas visur,
Kas vieno mūs
Zem debesīm,
Un dāvā mīlestību,
Lai kā svētumu glabātu.
Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas,kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs!!!
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/ K. Apškrūma /
Dabas brīnums,
Gaismas tuvums
Sirdī katrā
Prieku ienes.
Ar egļu zaru,
Ar sveču liesmu
Pārkāpjam slieksni
Uz gaismas pusi.
Lai ietu ar Sauli
Vienotā ritmā
Pasaules telpā
Brīnumainā!
Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
(K. Skalbe)
Man nav burvju vārdu,
Man nav trīs Laimes Mātes vēlējumu
Un mans spēks ir puteklis Dieva saujā,
Bet es:
Ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,kuram dvēselē jāienāk!
Dieva svētītus Ziemassvētkus , stabilus un tikai pozitīvām pārmaiņām bagātu Jauno gadu!
...Ieklausies Ziemassvētkos...
Ieklausies sirdī...
Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī...
Un tici...
Jo Mīlestība paliek pie tā, kas tai tic
Balti sniegi sasniguši
Rūķiem snurķi nosaluši
Ejam bērni pikoties
Un pa sniegu draiskoties.
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs —
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā — Vecs un Jaunais gads!
Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!
Ja Tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs. Visas zvaigznes šķiet ziedam.
(A. de Sent-Ekziperī)
