Romantiskam brīdim

Es nedrīkstu Tevi mīlēt,
Taču nespēju nemīlēt Tevi.
Es nespēju paiet Tev garām,
Un nespēju tuvoties Tev.
Es bēgu no Tevis projām,
Un meklēju Tevi no jauna...

Nav jūra bez dzelmēm,
Nav sirds bez sāpēm.
Piedot var visu,
Bet aizmirst neko.

Kaut ārā trako vētra
Un plosās negaisi,
Man tomēr sirdī prieks,
Jo tevi mīlu es!

Dienai piedre saule,
Naktij — mēness,
Bet saki, kam pieder
Tava sirds?

Loga rūtīs sitas lāses,
Pār manu vaigu rit asaras.
Tu piederi citai, tev pieder cita,
Taču es... es vēlos piederēt tev!

Sirds krūtīs klusi saka vārdus šos:
Tik mīlestība dzīvi apskaidros.
Jel turiet svētu atziņu šo vienu,
Un atcerieties to ikkatru mīļu dienu.

Saspied ciešāk roku manu,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu -
Nav tas sapnis, kas var gaist.

Kā dārzniekam, kas skaistus ziedus audzē,
Un vētras lauztus atkal balstīt māk,
Tā jāprot mums ir mūsu mīla sargāt.
Jo otreiz mūžā tā vairs neatnāk!

Šī pasaulīte ir radīta,
Lai tajā būtu dzīvībiņas,
Kas uz viņas dzīvotu,
Lai katra maza būtnīte
Rastu sev prieku, mieru un labklājību,
Tāpat kā cilvēciņš, kurš ir nācis,
Lai dzīvotu tur,
Bet tas nebūtu iespējams,
Ja nebūtu otrs cilvēciņš,
Kas ir domāts,
Lai vienmēr būtu kopā —
Gan sliktos, gan ari labos laikos
Un mīlēt viens otru,
Lai būtu viens vesels,
Kurš nekad nav šķirams...

Cik ezeri rāmi,
Kad viļņi tur puto.
Cik (vārds) ir klusa,
Kad(vārds) to bučo.

Kā maza pelīte klusu un tikko manāmi
Vēlos es-teciņus pie Tevis...
Tavā sirsninā iezagties kā tāds zaglēniņš,
Kurš pēc Tevis skumst.

Grūti ir smaidīti , kad tikšanās gaida,
Vēl grūtāk vārdus par mīlu teikt.
Un bieži vien gadās ka neviļus smaidam,
Un uzticam pašu grūtāko veikt.

Nevajag mīlēt bez skūpsta,
Nevajag skūpstīt bez mīlas.

Pa aizmirstu taciņu,
Pār salauztu tiltiņu
Šodien nāks tava laimīte!

Manas acis redz tikai Tevi,
Manas lūpas skūpsta tikai Tevi,
Manās domās tikai Tu,
Manā sirsniņā esi iemitinājusies tikai Tu!

Mīlestība — kas tu esi,
Kad es sapratīšu tevi?
Vai man mūžam gaidīt tevi?
Kad tu parādīsi sevi?

Kad kopā divas galvas
Tad kautko izgudro
Kad kopā skautas lūpas
Tad neprāto neko!

Kas var liegt vējiņam
Rožu krūmu vēdināt;
Kas var liegt puisēnam
Daiļu meitu bildināt.

Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko.
To, kas man priekš tevis — nāc un aplūko.
Skaties, tā ir zvaigzne — zvaigzne, kura krīt,
Viņas uzdevums ir tavus sapņus piepildīt.

Ja mīlestībā neveicas,
Tad nebēdā par to,
Tad pagriezies un nošpļaujies
Un mīli nākošo!