Romantiskam brīdim

Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietika katru dienu
Visu mūžu gājumiņu.

Dienas kā jātnieki rikšus,
Gadi kā vezumi brauc,
Nez vai ar tevi vēl tikšos,
Dzīves ceļu ir daudz.

Lapiņas no koka rautas
Vējiņš aiznes tālumā,
Kopā ietas skolas gaitas
Mūžam paliks atmiņā!

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Esi tik stipra kā klints,
Maiga kā vasaras riets.
Esi tik daiļa kā saule,
Tad dzīves rūgtums būs liegts!

Lai likteņa smagā roka
Nespēj tev cerības lauzt,
Lai cilvēku skaudīgās mēles
Nespēj tev laimi skaust!

Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Lūk, piederam pie tiem.

Nemet akmeni jūrā,
Ja nezini, kur tas krīt.
Nemīli čali šodien,
Ja nezini, kas būs rīt.

Ja pasaulē vispār ir laime,
Tad satiksi to.
Ja pasaulē vispār ir prieks,
Lai tevī tas mīt.
Ja pasaulē vispār ir bēda,
Tad pāri tam tiec.

Veido pati jauno sauli,
Jaunas zvaigznes iededzini,
Un uz dzīves jauno tāli
Pati ceļu atrast zini.

Ja kādreiz būs ļoti grūti
Negaidi brīžus vieglus.
No saules ņem smaidus,
No vizuļiem svarīgus rītus.

Cik skaisti ir balto jasmīnu ziedi,
Ja katrs to skaistumu saprastu,
Cik skaista ir cilvēka dvēsele,
Ja cilvēks cilvēku saprastu.

Gadi nejautās tev, tu jautāsi gadiem:
Kādēļ tik ātri aiz kalna tie zūd?
Un paņem sev līdz vieskaistākās dienas,
Viskaistākās naktis, kas dzīves dārzā zied.

Skrien gadi prom
Kā bezdelīgas žiglās,
Nes visu prom
Tik atstāj atmiņas.

Daudz ir diena dārzos ziedu,
Pacel acis, gaisma mirdz,
Tomēr skaistākās no visiem -
Mātes svētums, mātes sirds.

Dzīvo dzīvi, bet netēlo,
Nesadedz, bet mūžam kvēlo!

Ļaujiet novēlēt jums lielu saimi,
Lai jūsu dzīvē prieka stundu daudz.
Ja ceļš ir grūts, lai aokārt draugu saime,
Kas roku spiež un jūs tālāk sauc.

Ej savu ceļu droši,
Lai rozes tev bez dzeloņiem
Zied ceļa malā koši.

Laimi vēlēt mums tev prieks,
Un līdz simtam nodzīvot tev prieks.

Dažus gadus uz priekšu mēdz zīlēt,
Viņš rūpes redz, citu neko,
Tas laimīgs, kas tagad spēj mīlēt,
Un nākotne nepievils to.