apsveikumi.lv

Romantiskam brīdim

Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tākā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!

Atnāc mīļais šad un tad,
Tu jau zinu kur un kad,
Tad mēs abi šo un to,
Tu ja zini kā un ko...

Ne uguns, ne puķe nelvēlo tā,
Kā mana mīla klusībā...

Es gribēju tev aizsūtīt
Kautko mīļu, jauku un patīkamu,
Bet pastnieks teica,
Lai es kāpju ārā no paskastītes..

Cik tūkstoš rasas pilienu
Ik rītu puķes slacina,
Tik tūkstoš mīļu bučiņu
Es tev sūtu!

Es mīlu tavu kluso smaidu,
Un tavas acis zilganās,
Es mīlu tevi klusi,klusi
Kaut tu no manis tālumā!

Savos spārnos pacel zvaigzni,
Tā kas sakarsusi spīd,
Lietus lāses sakrāj spainī,
Visas tās, kas zemē mīt.

Šai dzīvē,aizmirsdama sevi,
Tu spēji visu atdot mums.
Kas tādu spēku ,māt,tev deva?-
Nu paliks mūžīgs jautājums.

Smaidot dzimst laime,
Kas pastāv domās!
Raudot mirst sāpes,
To apzinās visi!

Kad tu piedzimi lija lietus,
Bet patiesībā nemaz nelija,
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu enģeli,kā tu.

Man atliek tikai cerēt
un ticēt, ka kādu dienu
Tu nepiederēsi viņai un
viņa nepiederēs Tev.
Un tad Tu atkal nāksi
pie manas sirds
un nedroši klauvēsi,
lai es laižu iekšā. Bet es...
man nebūs nekādas
teikšana, jo mana
sirds ar atplestām
rokām piņems Tevi
atpakaļ, kaut gan
esi to tik ļoti sāpinājis...
Netiami, bet mana sirds
Tevi joprojām mīl!

Lai tu sadrūmis un nomākts
Rudens miglā neklejo,
Dod man savu slikto omu,
Dod — es salāpīšu to.
Kaut gan šurp pa slapjām pļavām
Smagus mākoņus veļ rīti,
Man no mīlestības Tavas
Sirds kā saules kamolītis.
Un man jāvar, un man jāmāk
Tumsu prom no Tevis dzīt,
Katru sāpi nemanāmi
Saules stariem aizlāpīt.

Kas ir mīla?
Pati par sevi — lietvārds.
Jauniem cilvēkiem — satiksmes vārds.
Jaunlaulātajiem — darbības vārds.
Šādiem tādiem — apstākļa vārds.
Vīram, sievai — skaitļa vārds.
Sirmgalvjiem — divdabju pagātne.
Maziem bērniem — svešvārds.

Skats — mīlas sākums.
Skūpsts — pierādījums.
Asaras — mīlas beigas.

Tad nāk rīti un dienas,
Un sirdī nav mirkļa neviena.
Domas vijas,glaužas un vajā,
Un vienīgi tu esi tajās.

Vakarā, kad jūra viļņo,
Un, kad saule dzīlēs riet -
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie tevi iet...

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli,
To citam neatdod.

Sapņos es pie tevis biju
Tevīm tuvu, tuvu klāt.
Noskumusi atmodos
Tālu prom no tevis es...

Ir prieki un bēdas pasaulē,
Ir arī mīla un naids.
Ir brīži, kad iegūsti un zaudē
Un naidam uz lūpām mirdz smaids!

Tik viegli tavi soļi,
Tik maigi tavi glāsti,
Tik silti tavi vārdi,
Tepat līdzās esi tu...