Romantiskam brīdim

Stāvu es te viens pats ceļa vidū,
Man apkārt nav nekā, kas parādītu to ko es tik tiešām gribu.
Bet vienu lietu tieši zinu -
Pie Tevis vien visvairāk gribu!!!

Es tevi mīlēju no visas sirds
Mīlēju patiesi
Bet tu ar mani tikai spēlējies
Zinu, ka biju kā lelle tavās rokās
Arī tu pats to lieliski apzinājies
Un spēlējies...spēlējies ar manām jūtām
Kad tu pasauci — es nācu
Tu zināji, ka nē es nepateikšu
Un lieliski prati to izmantot
Tā lēnēm es pazaudēju cieņu Tavās acīs
Un pati sevi...
Tad Tu paņēmi gabaliņu no manas sirds,
Izrāvi to man no krūtīm
Un atstāji mani guļam gluži vienu
Tā es gulēju un centos salikt puzli no pagātnes vīzijām,
No atmiņām
Centos salikt kaut ko līdzīgu attiecībām
Es tevi mīlēju, bet tu mani pameti, sakot:
"Gaidi,varbūt kādreiz nākšu."
Un es arī gaidīju
Bet vienreiz pietika!
Cik ted ilgi var?!?
Protams, man sāpēja, jo trūka tās daļiņas no sirds
Bet es piecēlos un gāju uz priekšu
Gribējās vēl mazliet dzīvot
Gribējās iemācīties to darīt un baudīt šo dzīvi
Un tikai tad Tu saprati, ka esi zaudējis Dārgāko, kas Tev jebkad piederējis -
Cilvēku, kurš Tevi patiesi mīlēja — mani...
Saprati, ka esi zaudējis savu lelli
Jo es taviem spēles noteikumiem vairs nepakļāvos
Tikai tad Tu saprati, ka gribi mani atpakaļ
Bet es Tev pirmo reizi mūžā teicu — nē
Ja Tu man kādreiz spēsi pierādīt, ka mīli Mani, tad varbūt...
Kādreiz...
Laiks rādīs
Bet es tevi mīlēšu vienmēr...

Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds,
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds.

Ja ēd ābolu,
Nomazgā to.
Ja mīli zēnu,
Noskūpsti to!

Pie debasīm daudz zvaigžņu,
Bet mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Bet prieikš manis tikai viens!

Tikai vienu acumirkli, vienu vārdu.
Tikai vienu skūpstu,vienu glāstu.
Tikai vienu domu paspēt izdomāt līdz galam.
Tikai vienu elpas vilcienu, Tev esot manam.

Ja es būtu zvaigzne,
Tad es vēlētos krist...
Krist tā, lai Tu mani pamanītu,
Lai varētu izteikt savu vēlēšanos...
Un krītot es cerētu, ka Tu vēlētos... mani

Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...

Silti skatieni, siltas jūtas,
Mīļi vārdi uz Tavām lūpām,
Un
Drūms klusums vai padošanās?
Nē varbūt izvairīšanās?
Tās ir kādas mazas meitenes iedomas, spēles?
Tā ir istenība , tie esam mēs.
Nākamā, kārtējā, bijušā — vai nav vienalga?
Dzive ir tikai viena, tai jabūt saldai.
UN
Tāpēc atkal viena uzguntiņa, viena milestības cerība mirs.
Jo aiz klusuma, naida un padevības tomēr pukst sirds...

Ja varētu no visa kas dārgs,
Paņemt gabaliņu,
Ielikt kabatā, sasildīt...
Ja varētu aizmirst kas esi,
Kas biji pirms brīža,
Kaut varētu mīlēt
Tik ļoti...

Nac paklusē ar mani
Neko citu
Tikai paklusē,
Klusums izsaka vairāk.
Ka Tavi solījumi
Solijumi sāpina
Man pietiek ar klusumu...

Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....

Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.

Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.

Vakar es redzēju dīvainu sapni -
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā...

Mīlestība ir tad, kad Tev gribas ne tikai ar šo cilveku aizmigt,
Bet arī pamosties kopā ar viņu.

Neraudi.
Manas asaras savāks mēness
Un izkaisīs kā zvaigznes,
Tās spīdēs Tavā logā, Tu skatīsies tajās
Un lūkosies manī.
Manas asaras liks
Tev domāt par mums,
Bet Tu, cilvēk, neraudi,
Es par Tevi domāju tā pat.

Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.

Mīla kas neposta ,- nav mīla.
Vai pagale viena — karsts ugunskurs?
Dienu un nakti — caur visu dzīvi
Paties mīlētājs sadilst no sāpēm un prieka.

Es esmu akmens, vienaldzīgs.
Es gribu mīlēt,
Es gribu nīst,
Es gribu sajust kā lietus līst.
Es gribu ar Tevi vienas takas mīt.
Es gribu vientulību pie joda dzīt,
Bet nespēju,
Jo esmu akmens vienaldzīgs..

Meklēju vārdus,
Bet nevaru atrast īstos,
Lai pateiktu ka mīlu Tevi.
Mīlu Tevi par to,
Ka liec man laimīgai būt,
Mīlu Tevi par Tavu acu skatu,
Smaidu,
Mīlu Tevi.
Mīlu Tevi un negribu zaudēt,
Bet laikam šie vārdi
Ir pārāk dārgi priekš manis,
Lai tos nopirktu
Un uzdāvātu
Tev...

Par maz man pilsētā debess dzīles,
Un tāls man zaļais, saules pilnais krasts.
Es laikam pārāk daudz ko dzivē mīlu,
Ka manas mīlas paliek tev tik maz.

Kāds vējš tur bij! Kā laime līču niedrēs,
Kāds novakars! Kāds ausmas brīdis kvēls!
Man laikam parāk daudz šai dzivē peider,
Lai piederētu Tava mīla vēl...