Flirtam

Ar vienu soli var pienākt tuvāk,
Ar diviem klāt,...
Bet ar trīs aiziet garām...

Tev labi,
Jo tu esi stiprs,
Tik es vairs nemaz
Neprotu dzīvot
Un man vienmēr
Tevis pietrūks,
Es vienmēr ar skatu
Meklēšu tavas acis
Un vienmēr naktīs
Domās pie tevis iešu?
Vai tiešām nekad
Tevi es neaizsniegšu?!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Mīlestība vienmēr ir nedaudz neprātīga, bet arī neprātam piemīt mazliet veselā saprāta. /F.Nīče/

Raugoties uz Tevi mani pārņem siltums un gribu smaidīt, jo savādāk nespēju.

Nebijām pazīstami, bet iepazināmies ...
Tu man patiki ...
Mēs atvadījāmies ...
Bet tu manā sirdī paliki ...
Tiekamies atkal un es ...
Skatos uz tevi ...
Augsts vilnis mani nes ...
Vairs nesaprotu sevi ...
Diena paiet un domās tikai tu ...
Ja es tevi tagad satiktu — es izkustu ...
Bet šķiet, ka tas nav iespējams ...
Jo pagaidām tu man neesi sasniedzams ...
Viss var mainīties katru brīdi ...
Tu ar kādu citu kaut ko bīdi ...
Gribu lai tu zini — man sāp!!
Kapēc nevari darīt savādāk??
Es zināju, ka tā var gadīties ...
Bet todien viss bija labi ...
Es negribēju būt vīlusies ...
Bet nu viļamies abi ...
Kurš tā ir nolēmis ...
Tas nav taisnīgi ...
Es gribēju, lai tu būtu mani mīlējis ...
Bet viss gadījās nelaimīgi ...
Zinātu es agrāk ...
Nemūžam nepieļautu to ...
Kļūdīties, stiprāk ...
Sāpes dedzina par to ...
Skatos ... tu smaidi ...
Jo nezini to ...
Ka dievinu tevi
Sirds dziļumos ...
Varbūt tu nojaut
Bet nu ir vienalga
Kā tu varēji prātu man sajaukt
Tā ka tevi redzot man noreibst galva!?
Es gribētu būt ar tevi ...
No rīta, pa dienu un vakara!
Bet diezvai kaut kas sanāks ...
Jo tu nezini neko šajā sakarā!!!
Varbūt man saņemties un pateikt tev to ...
Man bail ja atzīšos tev ...
Tu smiesies par to

Labrīt, tev ziņojums no Marsa. Kā tev klājas, kā tev iet? Vai uz zemes vēl ir mīlestība skaista, gaiša, vai mēs varam satikties? :)

Ko mēs viens otrā varam rast?
Jūs kuģis neesat un es vēl mazāk krasts.
Un es vēl mazāk maiga, zaļa sala,
Kur ievu krūmā pogā lakstīgala...
Es — Jūsu spogulis!
Nu labi, kaut vai greizs -
Jūs taču arī esat nepareizs!
Tāpat kā es,
Mēs abi iedragāti...
Un kādi te vēl vajadzīgi dati?...
/Ā.Elksne/

Smaidu, smaidu... Smaidu par tevi un skumstu par tevi... diena kā smilšu pulkstenis tecēja strauji... atcerējos, domāju, sapņoju...

Nevajag man krāšņu ziedu,
Kuru lepnība man dur.
Neprasu es dārgas lietas.
Nav man tādas glabāt kur.

Pasniedz man šo balto dienu,
Kura tīra, svaiga skan.
Uzdāvini labu vārdu —
Mūžam sirdī būs tas man.

Visapkārt klusums!
Klusums, kas ieskauj mani, kad neesi blakus!
Vai nedzirdi manus vārdus?
Vai nejūti manas skumjas?
Sirds ir tik tukša...
Kāpēc tu neesi man blakus?
Man tagad vajag tavus vārdus,
Vajag tavas rokas,
Tavas maigās lūpas....
Kur esi? Kur?
Man tevi vajag...
Vai tava sirds manu nedzird?
Klusums, kas ir visapkārt...
Tas mani smacē...
Mans mīļais, kur esi?
Bez tevis es esmu nekas!
Pārtrauc šo klusumu!
Pārtrauc šīs skumjas!
Nāc...

Man gribējās tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribējās pāri tev klāt
kā zaļsirmu vakru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzaļām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm-manām un tavām..
/F.Bārda/

Mēs nekad nebūsim brīvi
No savām saistībām;
Tās turpinās visu dzīvi,
Nedod brīvību kaislībām.

Tās sapin rokas un sirdi,
Liek ikdienā nolaisties.
Vai tu to vēju vēl dzirdi,
Kas ābelēs sapinies?

Vai tu vēl to rasu jūti,
Lapās kas nolaižas,
Vai naktij tad ziņu sūti,
Zvaigznes kad iedegas?

(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

man ir apriebies klusēt un slēpt savas jūtas
es tev to pateikšu:
Es
Es m
Es mī
Es mīl
Es mīlu
Es mīlu T
Es mīlu Te
Es mīlu Tekilu.

Es Tev nesaku — "nenāc",
ne arī — "mēģināt vērts",
ja mirklis, par zibeni īsāks
Tev nepačukst — riskē un pērc!
Maksā visu, kas dārgs Tev ir sakrāts
par to nedrošo tīmekļa tīklu,
pa kuru pie manis var atnākt,
lai iegūtu visu. Vai viltos.

Atnāc šodien šad un tad,
Tu jau zini kur un kad.
Tad mēs abi šā un tā,
tu jau zini ko un kā.

Iznāc laukā, es gaidu tevi netālu no tavām mājam! Salstu un gribu, lai tu
mani samīļo, apliec savas maigās rokas ap manu auksto ķermeni!
Tava tuvākā ceļa zīme!

Nesaki man savu vārdu,
nezināmais svešiniek,

Nesaki neko, tikai piekļauj mani sev klāt
un sasildi azotē.

Es esmu viena starp cilvēkiem,
viena starp draugiem, starp radiem,
viena starp bērniem,
jo nevienam nav Tava siltuma.

Nesaki man neko,
vārdi vienmēr visu sabojā,
vārdi atņem siltumu rokām
un šaubu ēnu aizklāj skatienam.
Nesaki ?
vienkārši esi ?
bez Tevis man mūžīgi salst!

Tāds prieks man Tevi redzēt,
Redzēt, kā smaidi Tu
Un redzēt, ka arī Tu
Man velti mīļu skatienu.

/Dii/

Tu iekriti man acīs
Uzreiz
Liki par sevi manīt
Arvien
Stāvi acu priekšā
Vienmēr
Tad iekriti man prātā
Viendien
Liki domāt par tevi
Tik vien
Un ilgoties pēc tevis
Nudien

Cik postošas ir kaislības! Tās ir kā vēji, kas piepūš buras. Reizēm šie vēji noslīcina kuģi, un tomēr bez viņiem tas nespēj traukties uz priekšu.