Flirtam
Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē.
Tagad jauna mode valda-
Tev no manis buča salda.
Kad mana sirsniņa pukstēs kā nekad —
Es par tevi domāšu!
Kad mana sirsniņa sals kā nekad —
Es tevi apmīļošu.
Kad mana sirsniņs trīcēs kā nekad —
Es tevi noskūpstīšu!!!
Neviens nevienam nepieder.
Bet katrs tomēr kaut ko cer,
Ka no tā visa, kas Tev ir,
Tev kaut kas man ir jāpiešķir.
Kaut kas no otra jādabū.
Un cik man piederēsi Tu?
Neviens nevienam nepieder.
Bet katrs tomēr kaut ko cer.....
Mēs kā 2 ledus kalni okeāna straumē klīstam, mēs kā 2 ledus kalni vēl viens otru nepazīstam. Bet vēlos pietuvoties tev, lai abi ceļotu uz mīlestības salu...
Es gribetu pieskarties Tavam lupam shonakt-
kamer Tu guli.
Skupstit tas lidz nepratam-
lidz Tu pamosties,
Bet taja mirkli es izgaistu...
(bet varbut palikt?)
Divi cilvēki viens otram iet pretī...
Kamēr dzīvo, kamēr elpo iet pretī.
Caur dzīvi. Caur mūžu. Caur likteni.
Iet pretī, lai sadotos rokās un tālāk soļotu blakus...
Ir skaisti ziedi Tavos matos
Un skaista esi arī tu
Es laikam tāpēc ilgi skatos...
Kas skaistāks? Klusi vaicāju
Man smaida Tavas skropstas garās
Es tikai tagad saprotu
Ne ziedi Tevi skaistu dara
Bet ziedus skaistus dari TU...
Acis — tās redz visu,
Lūpas — tās dod visu,
Ausis — tās dzird visu,
Rokas — tās glāsta visu,
Glāsti — tie apņem visu!
Bet sirds — tā ilgojas pēc TEVIS!
Es nezinu kapec tas tā,
Bet man par Tevi jadomā,
Vai blāzmo rits, vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc Tevis skumst...
No debesīm man pienāca ziņa, ka izbēdzis viens eņģelītis...
Bet nebaidies — es tevi nenodošu!!
Mīļš kā negaidīts stāsts,
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev no manis mīļš sveicieniņš!!!
Man steidzami vajag kārtējo devu Tevis!
Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā... un neatrod to, ko meklee... bet to, ko viņi meklē var atrast vienāa pašāa rozē vai ūdens lāsē...
Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.
Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.
Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Skūpstu pēc skūpsta es gribu Tev sniegt,
Tavā sirdītē mīlestību diegt.
Vārdu pa vārdam Tev ausī čukstēt,
Kas liks sirdītei straujāk pukstēt.
Cik maz mums vajadzīgs, cik maz...
Īstā reizē pateikta vārda,
Īstā reizē smaidīta smaida,
Sirds, kura veselu mūžību gaida...
Tu esi neprāts, tu esi grēks, tu esi sāpe, tu esi malds, tomēr tavs acu mirdzums tik salds...
Visskaistāka`i meitenei dziesmu uzrakstītu,
Ja rīmētos man notis!
Visskaistākās meitenes seju uzzīmētu,
Ja zīmulis man klausītu!
Bet varu vien šos vārdus Tev teikt,
un lūgt,
Vai varam iepazīties?
...es Tevi gribu!......es gribu Tevi.....gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus un katru reizi tie izsaka kaut ko citu.....
Dzīve ir kā spēle — dažreiz tā ir viegla, dažreiz grūta. Bieži tai patīk ar mums izspēlēt dažādus jokus, gan labākus, gan sliktākus. Galvenais — iet pa pareizo ceļu. Un ne vienmēr vieglākais ceļš ir tas īstais.
Spēlējam šo spēli kopā?
