Flirtam

Vārdus cik grib var sacīt
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
apņemos Tevi atrast!

es dariitu visu... pat spozaako zvaigzni no debesiim nonestu un tev pie kaajam noliktu...

Jūtas nespēju vairs turēt grožos,
Tik daudzas naktis gultā grozos?.
Gribas kliegt: vai mierīgs dusi?
Bet rāmji uzliktie liek ciesties klusi.

Ak, man nevajaga neko daudz
Tik lūpas, kas man vārdā sauc?
Ak, man nevajaga neko daudz
Tik rokas, kas pa retam saudz?

Man nevajaga neko daudz
Tik redzēt, kā tu pieri rauc?
Man nevajaga neko daudz
Tik sajust, kā tu jūtās audz?.

Ak, Janvāri, Janvāri,
Liec sirdīm smiet
Un zvaigznēm diet,
Kvēlo domu zirgus sapos ceļam vāri,
Lai tie sniegotās ārēs tālu nevar skriet.

Palūkojies sev visapkārt, draugs,
Gaidi vienīgo, kas ciemos Tevi sauks,
Kad ziemas vēji asi sejā trauks,
Domu zirgiem sniegpārslas tad ceļu jauks.

Ak, Janvāri, Janvāri
Ir Tavā varā viss:
Domu kamanās sēsties,
Traukties klajumiem pāri,
Kamēr sirds vēl nesteidz atdusēties.

/A.Freiberga/

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Atcerēties taisni kauns...

Manas domas pie Tevis steidz,
Kas manu sirdi satraukt ,liek.
Tas mirdzums,kas Tavās acīs mirdz,
Un smaids par Tavām lūpām līst,
Manās krūtīs nelielu smagumu dzen.
Negribās vilšanās,bet skaistu mīlu.
Kas zin,var būt, tam tā ir jabūt,mazliet.
/Diegs/

Katru vakaru, kad ej gulēt, paskaties, vai Tev blakus neviena nav, un, ja es tur neesmu, tad droši ej gulēt, bet pieskaiti vēl vienu izniekotu nakti! ;)

Reiz es mīlējos ar miglu
līdz saule mūs pieķēra!

You`re so very special to me.
Each and every day,
that I asked the angel`s
to bring a little more
love your way....

Smaidu gaišu pilns visapkārt,
Kāpēc manējos vēl gribi sakrāt?
Negausība nav no laba,
Bet tāda cilvēkam ir daba........

Maiguma nekad nav gana-
Tev pievienojas doma mana.
Tomēr nevar sātu iegūt prasot
Un pa pasauli to vienmēr lasot.......

Neticu, ka nav tev roku,
Kas maigus,mīļus glāstus sniedz.
Neticu, ka nav tev acu
Kas tumsai mājā ienākt liedz......

Kam lai savu bēdu sūdzu,
Kam lai palīdzību lūdzu?
Sirds negrib tupēt cietos rāmjos,
Vai lai es pa sienām rāpjos??.

Jūtas sirdij pāri pludo -
Vai jāmīlē man kaķi rudo?
Bet jāturas, cik vien to spēju,
Ne velti asaras es lēju??

Tu visus sniegus izsnigi,
tu visās sarmās satinies,
tu izgaudojies
asos puteņos
un izjokojies sniegavīros,
tu izsarki
vien ziemās esošajos saullēktos
un stindzināji mūs
ar rieta draudīgumu,
tavs maigais apsegums
pār nedzīvo un dzīvo...
( O.Vācietis).

Tevi ļoti mīlu es,tāpēc lasu zemenes.
Apkārt lido kamenes,tās man labas ziņas nes.
Atkal kopā būsim mēs,abi mīkstās pienenēs.
Tevi gribu ļoti mīlēt,labu likteni mums zīlēt.
Ja man tevis nebūtu,es bez tevis pazustu.

Tu iekriti man acīs
Uzreiz
Liki par sevi manīt
Arvien
Stāvi acu priekšā
Vienmēr
Tad iekriti man prātā
Viendien
Liki domāt par tevi
Tik vien
Un ilgoties pēc tevis
Nudien

Lai satiec cilvēku, kam ne vien rozi,
Bet rožu dārzu gribas uzdāvāt!
Ar kuru gribētos līdz rietam- gan rītausmas, gan sniegputeņus krāt.
Lai satiec cilvēku, kas mīļi skatās acīs pat tad, kad tajās sāļas lāses trīs.
Un, kaut viņš vārdos daudz ko nepasacīs,
Bet Tev ar viņu vienmēr balts būs rīts
Lai Tavās acīs un sirdī vienmēr staro prieks un silta mīlestība!

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Domāt taisni kauns....

Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.

Es uzzīmēju tavu sirdi
Smiltīs pie jūras
Atnāca vilnis un paņēma to

Ko darīt, kad visapkārt sniegi
Un ziemas drēgnums neauglīgs?
Tad atliek sevī auklēt prieku
Un ticību, ka asni dīgs.
Tad jādomā par lazdas zariem,
Kas, saulē šūpodamies, kūp,
Par siltiem maija novakariem,
Par svēteli, kas ligzdā tup.
Bet tikai ne par melnām rētām,
Ko puķu dārzā rudens plēš,
Bet tikai ne par vecām bēdām,
Kas sakņupušas kaktā sēž.
Bērns, mācies asnus piesaukt sniegā,
Kad putenis aiz loga smilkst,
Un dzīvību kā zelta diegu
Uz pavasara pusi vilkt.

Ārija Elksne