Ziemassvētkos
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
(J. Poruks)
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
(J. Jaunsudrabiņš)
Un nevajag nemaz tik daudz -
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.
Šai Ziemassvētku naktī
Lai valda līksms prāts -
Ēst pīrāgus un torti
Pie manis ciemos nāc.
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku.
Lai sveces deg
Un skujas smaržo,
Un svētku pīrāgs
labi garšo!
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestība labi iet,
lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks lai neiet ciet!
Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz Jauno gadu dzeriet!
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
(K. Krūza)
Gads piedzimst Ziemas vidū -
Mazs, sprigacains dēlēns.
Zeme kā jaunpiedzimuša cilvēka dzīve -
Viss balts. pārējās krāsas nāk vēlāk.
(R. Venta)
Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek!
(D. Bitēna — Sirmā)
Viss mainās un plūst...
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts...
Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaiga...
Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā — sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars...
Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu...
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads.