Ziemassvētkos

Gadu mija līksmu prātu
Vīna glāzēm galdu klātu
Veselību, dzīvesprieku
Nebēdāt par katru nieku!

Lai Jaunais gads ver atkal jaunas tāles
Un laimes daudz nes katra diena līdz!

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

...Tik balts un kluss...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj -
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svēto klāj.

Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

Sev vieglu laimi novēlēsim
Ne gados nākamos, ne tagad,
Bet jaunas sirdis iegūt spēsim
Ar laimi, kura liekas smaga.

Varbūt siltums Tevī ielīs
tāds, ko dalīt var, ne glabāt,
un Tu iesi ziemai cauri
tik daudz gaišāks, tik daudz labāks.

Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.

Ikvienam ir sava un vienota sāpe, ko sūdzēt,
klusums starp svinīgiem zvaniem kad dimd.
Katrs sevī un kopīgi lūdzot,
ticēsim, cerēsim, izdzīvosim!

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs.

Viss, kas skumdinājis, gaist,
Maigas jūsmas krūtīs kaist.
Sirdi glāsta mīļums liegs.
Dvēselē plaukst laime, prieks.

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

Es Tev dāvanai šais svētkos
Došu vienu siltu strēli,
Lai pa to kā vieglu tiltu
Aiziet vari, kurp vien vēlies.

Tā liekas — visas bēdas
Šīs pārslas atņemt spēs,
Šķiet — ceļā puteņainā
Vēl satiksimies mēs.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Tāli zvani, klusas ilgas,
Rokā smaržīgs egļu zars.
Visur mīļiem soļiem staigā
Seno svētku teiku gars.