Ziemassvētkos

Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis...
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis...

Skaistais Ziemsvētku laiks....
Ar sniegu un puteni nācis.
Gaismu,prieku...
Sirdī mums lējis,
Ziemsvētku mieru dvēselē devis.
Ieklausies .......
Klusumā svētā,
Ziemsvētku Laime nāk Tavā sētā.
Iededz liesmiņu savā sirdī,
Dvēselē — gaismu,
Ielaid šai brīdī.
Tiem,kam gaiša un silta sirds,
Spoži......
Ziemsvētku zvaigzne mirdz.
/kurshininks/

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds —
Tas nezūd. Tas paliek.
/I.Egle/

Ziemassvētku laiks...
kad vārdi, ko vēlamies teikt,
tiek rakstīti sirdī,
kad atmiņām zūd
ikdienas rūgtuma garša,
kad atceramies būtisko...
Tas ir Ziemassvētku laiks.

Lai Tev ir ko mīlēt,un lai Tevi mīl,
Lai Tev ir ko gaidīt un Tevi gaida,
Lai ir ko darīt un ir kas to spēj novērtēt,
Lai debesis Tevi sargā un uz zemes lai Tevi mīl.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/

Lai ir pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz drēbēm nav ne pleķa,
Lai ir naudas pilna zeķe,
Smuks zaķītis zem deķa!

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Šim vakaram — spožākās zvaigznes,
Šim vakaram — baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga/s
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam ? tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...

Viļņojas
Vēsais gaiss:
Debesīs peld
Milzīgs dāvanu maiss!
No kā? Uz kurieni?
Kam? Un ? kas?
Kurš dabūs
Debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts
Eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes,
Putna piens?
Nē, arī mums palaidņiem,
Dāvanas tiks:
Ziemsvētku vakarā
Snigs, snigs un snigs

Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Eņģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas, skaistas, kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...

Meži, meži, zaļie meži,
Pa tiem staigā mazie eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki, un bez paciņām...

Lai aiziet prom pa baltu sniegu
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību — viss labi būs!

Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
Un lai no egļu svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī uzmirdz savādāk!

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte,
kurai bija apetīte
Ziemassvētkos klusi klusi
visus rūķus apēdusi!

Brīnumainas lietas notiek Ziemassvētku laikā -
Cilvēki, kurus mīlam, šķiet vēl dārgāki.
Un tos, kuri ir tālu prom-
Liekas, jūtam pavisam blakus.

Salatētim viegli nav,
Ziemassvētki atkal jau,
Jāstiepj dāvanas pa mājām,
Plus vēl jāiet paša kājām,
Kamanas ir salauztas,
Ziemeljbrieži atpūšas,
vecajam jau kaulus lauž,
Kamēr citi saldi snauž!