Ziemassvētkos
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.
...Ieklausies Ziemassvētkos...Ieklausies sirdī...Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī...Un tici...Jo Mīlestība paliek pie tā, kas tai tic!
Gaišus Ziemassvētkus un skaistāko Ziemassvētku sapņu piepildījumu
Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti — vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu —
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis — glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici — tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara....
Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas
novēlu tev atrast brīnumu
un kad tas ir noticis
meklē saulīti, draugus & prieku
saliec to visu kopā un ļauj sev atskārst:
"Brīnum, es esmu laimīga! "
Tici sapnim — tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu — un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, ks savējās tavā priekšā aizvēruši.
Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu —
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tikai labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus
Ja kādā sniegotā naktī pa Tavu logu ierāpjas resns bārdains vīriņš un mēģina Tevi iebāzt maisā — nebaidies! Tas ir Ziemassvētku vecītis! Es viņam palūdzu lai atnes man Ziemassvētkos TEVI!
Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.
Iededz vienu baltu sveci-par mīlestību:
par visiem,kas tev mīļi.
Un par sevi iededz,lai laime redz ceļu uz mājām.
Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars!
Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad cilvēki parāda izpratni saviem bērniem, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds palīdz otram, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds izlemj sākt godīgu dzīvi, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad jūs viens otru uzlūkojat ar sirds acīm, ar smaidu uz lūpām, ir Ziemassvētki.
Ja brīnumam tic, tas piepildās.
Ja brīnumu gaida, tas atnāk.
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!
Šovakar, kad klusi, klusi
Baltas sniega pārslas krīt
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!
Ar viegliem sniegpārslu soļiem
Manas domas pie Tevis iet.
Neaizver savas durvis,
Neaizver sirdi ciet!
Gribu kaut īsu brīdi
Pabūt blakus, tad iet.
Citi to nesapratīs-
Viņi domās, ka snieg.
/A.Anitiina/
Gaishus, miilestiibas pilnus Ziemsveetkus!
Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.
