Valentīndienā

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

Vārdam mīla ir 4 burti
Bet cilvēks to burto visu mūžu.

Bez tevis es nepazinu mīlestību, bet bez mīlestības es nebūtu iepazinusi Tevi ...

Mīlēt nozīmē dzīvot tā cilvēka dzīvi, kuru mīl.
(Ļ. Tolstojs)

Pa miega vadiem
Viens otram sūtām savus sapņus.
Tālums ir sniegs uz kalniem,
Ko kausē mūsu acis.
(G. Godiņš)

Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt!

Dziesma par mīlu — sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla — šīs pasaules pēdējais prieks.
(R. Skujiņa)

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju!
Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai... :)
Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties.
Varbūt mums ņemt un iemīlēties?

Par spīti savai matemātikas nemīlestībai, es šoreiz tomēr uzrakstīšu kādu matemātikas vienādojumu:
1+1 = 1
par kuru pirmklasnieks uzslavu nenopelnīs, bet tai sakarā ko gribēju vēlēt jums, ir patiess.
1+ 1 = 1
...dažreiz nemaz nav iespējams vēl kaut ko piebilst vārdos...

tavi mati ir ka saule...
tavas acis ir ka zvaigznes...
tavas lupas ir ka rozu ziedlapas....
tava ada ir ka piens.....
un to visu saliekot kopa veidojas engelis....
un sis engelis esi tu....mana liela mila...

Vai mīlestība tā, kas tevi vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: ?Es tevi mīlu
Kā nava mīlējis neviens!?

/Herberts Dorbe/

Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!

"...vārdi, vārdi...
Cik daudz uz pasaules ir vārdu...
Bet katram no mums ir sirds,
Viena sirds un tajā mājo -
Mīlestība."

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
(K. Elsbergs)

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, — tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)

Es šonakt domāšu par tevi tikai vien,
No tava smaguma man visi prāti pilni.
Rau, mēness bāls caur melniem zariem skrien
Un met pa kailo dārzu blāzmas vilni!
Es šonakt domāšu par tevi vien.
(A. Kurcijs)

Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

Daudz dzīve tev prasīs,
Daudz atdosi tai,
Tik mīļoto sirdī paturi sev.