Valentīndienā
Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet VIENĪGAIS, kurš ir mans Eņģelis ...
Tu esi viens no eņģeļiem, kas runā ar mani, bet VIENĪGAIS, kurā es ieklausos ...
Tu esi viens no eņģeļiem, kas naktīs nāk pie manis, bet VIENĪGAIS, kuram es ļauju sev pieskarties ...
Tu esi viens no vismīļākajiem, vislabākajiem eņģeļiem, bet VIENĪGAIS, pēc kura es ilgojos ...
...Manā dvēselē Tu esi ienākusi uz visiem laikiem. Šeit, uz šīs zemes, Tu esi gaiss, ko elpoju, mani sirdspuksti, asinis manās dzīslās, Tu esi katrs mans sapnis, katra mana lūgšana. Tu esi saullēkts un saulriets, mēness, zvaigznes un debesis. Tu esi atbilde uz visiem maniem jautājumiem... Ir tik bezgala brīnišķīgi un pacilājoši domāt, ka katra dvēsele izjutīs to pašu, ko es tagad jūtu pret Tevi!!!
Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto — pasacīt.
Mazs Amoriņš man šodien
Tā pie austiņas čukstēja
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka esi svarīgs man!
Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.
In the sky are many stars,
but the moon is only one!
In the world are many girls,
but for me is only one!
Šajā pasaulē........iespējams, tu esi vienkārši cilvēks............bet kādam............tu esi visa pasaule...............=))))))*.....
Viens Tevi mīl un Tu esi šaj pasaulē vajadzīgs.Tu vienu mīli un Tev šo pasauli vajag, lai vienam to dāvātu.
/Rainis/
Ieskaties man acīs! Tās tev visu pateiks bez vārdiem.
Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!
Šie skūpsti šie glāsti
Kas reiz skāra manu seju
Tas vis man pietrūkst
Ka gaiss ko elpot
Šīs acis, burvīgas un skaistās
Kuras lukojās uz mani
Tas vis man pietrūkst
Jo neesi man blakus
Šie čuksti
Kuri reiz piepildiija manu sirdi
Tas viss man pietrūkst
Jo pazudis esi Tu
Kāpēc Tu pazūdi tieši šajā mirklī
Kad esi vajadzīgs
Kqd sāku iemīlēt Tevi patiesi
Tavas acis, skūpsti,
Pietrūkst man
(santuciite)
Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
Tava mīla dod prieku skumjās, mieru trauksmē, cerību izmisumā ...
Atnāc pie manis tāds kails
Bez savas dvēseles grabošās čaulas,
Bez lieka spožuma ? jūtīgs un maigs,
Un bez kautrības ? atvērts līdz kaulam!
Atnāc pie manis vien tāds ?
Visu mūžību līdzi ņemošs,
Laika dzirnās ne sijāts, ne malts,
Uz abām kājām ? stabili stāvošs!
Atnāc pie manis un tad
Es tev redzi ieburšu plaukstās,
Un došu prasmi to lietot kaut kad,
Ja tu neaizmirsīsi man jautāt!
Atnāc pie manis tik drošs,
Kāds ir likten?s, kad veiksmi viņš dala,
Ne vairs lūdzošs, nedz arī pavēlošs,
Bet zinošs, ka esi jau galā!
Paliec pie manis nezinot,
Vai ir pasaulei vēl kāda mala;
Viens tu nespēsi tālu aizlidot,
To spēj divi, kad mūžībā dalās!
Gunta Kraulere
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.
Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
Tos, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
(V. Toma)
Lai kādā svečturī
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!
Es tevi mīlu, dievinu
Bez tevīm dzīvot nevaru
Mana sirds pieder tev
Tikai tev mana mīļā!