Valentīndienā

***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone...
Please come back home ***

Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!

Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajas debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un ...krīti.

Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem...
Cik skaisti ir mīlēt!...

Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomē
Tukšas...
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas

Var vējš tevi aiznest...
Var lietus aizskalot...
Var putns aiznest...
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te...
Tavu smaidu es atcereeos mūžam...
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam...
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi...
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest...
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles...
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani...
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi...

Šai pasaulē ir tik daudz naida un cietsirdība, ka tu mani krāpi ar citu
Un es vairs nevēlos dzīvot!
Mana sirds ir tik pilna ar sāpēm un ciešanām,
Ka vai gribu nomirt un nekad neatgriezties!

Neviens neizprot cik sāpīgi man tas sāpīgi ir!

Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko...
Par stāstu interesantāko...
Par lācīti vismīļāko...
Par lietu visforšāko...
Par krāsu visjaukāko...
Par zvaigzni visspažāko...
Par sveci visgaišāko...
Par auklu visstiprāko...
Par grāmatu visgudrāko...
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saptori ka tevi gaidu...
Un saucu
Saucu —
Nāc pie manis
Un esi mans...

Kad domāju tad domāju par tevi Kad sapņoju tad sapņoju par tevi Kad gaidu tad gaidu tevi Kad ceru tad tikai uz tevi... Kā gribētos lūgt tev glāstu skūpstu Un apskāvienu un trīs vārdus — es tevi mīlu....
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu Ne apskāvienu ne trīs vārdus... Jo tev esmu vienaldzīga.. Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???

Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es. Nē, tu nē-es! Mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām. Bet tad liktenis izlēma parotaļāties ar tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus un mēs satikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām laimi, lai arī šeit, uz zemes, mēs esam laimīgi. Un tad notika kaut kas šausmīgs, liktenim šī spēle apnika! Viņš kā mazs bērns nolauza mums spārnus. Mums zuda spēks pacelties. Uz zemes izsīka arī laime, ko bijām nonesuši no debesīm uz zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja. Tu aizgāji. Šķiet tev tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man tevi aizmirst!

Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail...

Es pazaudēju to,
Kas man visdārgākais — zelta atslēdziņu uz tavu sirdi....
Es meklēju un nevaru atrast.
Piedod man lūdzu to!

Ja ik asaru
Dēļ tevis
Tu skaitītu...
Ja ik brīdi
Kuru domāju par tevi
Tu skaitītu
Ja ik sapni
Kur redzu tevi
Tu skaitītu...
Ja ik vārdu
Ko tev vēlētu
Tu skaitītu
Ja ik skūpstu
Ko tev slepus sūtītu
Tu skaitītu
Ja ik skatienu
Kuru uz tavu pusi raidītu
Tu skaitītu
Ja ik sirds daļu
Kura tev piederētu
Tu skaitītu...
Tad skaitot tu jau sen
Sen būtu apjucis...
Ja tā visa ir TIK daudz...

bet...
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs...
bet...
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida...
bet...
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet...
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt....

mīļukiņā, ieklausies manā sirdī...
tā pukst tikai tev, mīļukiņā...
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus...
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka...
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu...
tikai...dzirdēji...tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek...
visvairāk par visu...
gribu sajust tevi sev blakus...
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu...
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz...
es tev varētu dot visu...
bet diemžēl, man ir tikai sirds...
un tā jau pieder tev, mīļuk...
man patīk katra diena, katra nakts...
jo man ļoti patīc tu...
redzēt kā tu smaidi...
dzirdēt ko tu saki...
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs...
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD...saprati?...NEKAD...
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī...
no kura nevaru un nevēlos pamosties....
ar tevi kopā ir tik labi...
tik IDEĀLI labi...
ka man vairs neko nevajag....

tas viss ir no manas sirsniņas, tev mīļukiņ...

ĻOTI, ĻOTI MĪLU TEVI, MĪĻUKIŅ :*

Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļutu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.


Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.

Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk.....

Es tevi loti mīlu !
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule mana dzīve
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!

Viss....viss ir aizmirsts,
Nav vairs sāpju, nav asaru, tikai rētas, kas raibo manu sirdi...
Bet tās jau ir izzudušas...izzudušas tā pat kā izzudi Tu..
Tagad mēs būsim DRAUGI...DRAUGI un nekas vairāk..
Bet atceries, DRAUGS, to vietu? tu..es..
Labi, tā ir pagātne...
Tagad dzīvoju tikai tagadnei...nākotnei un pagātnes vairs nav..
Tikai pāris dienas no tā visa..tikai tās jaukās..
Bet padomā, DRAUGS, ka nemīlu vairs tevi..viss vairs nav Tevis, Tu biji, biji manās domās un sapņos,bet tagad esi tikai atmiņās..
Priecājies tagad, elpo mierīgi, manis vairs pie tevis blakus nebūs, es būšu tagad klusa, nemanāma, es Tevi netraucēšu...dzīvo tālāk, DRAUGS, .....un....ar Dievu....

Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...

Ieklausies.... Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev...
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu...
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus...
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu...
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds...
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki....
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties....
Ar Tevi kopā ir tik labi...
Tik nožēlojami labi.....
Un man vairs neko nevajag....
Tikai Tavu smaidu......

Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un —
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev —
Es Tevi neatdošu!