Valentīndienā

Ienāc manā pasaulē.

1. Aizver savas acis,
Ienāc manā pasaulē.
Šeit ir smilšu pilis,
Kuras ūdens apskalo.

2. Tik never acis vaļā,
Lai sapnis turpinās.
Tas laimi atnesīs,
Skumjas aiznesīs.

3. Mūsus strīdus jūrā aizskalos,
Uz laimes salu aizpūtīs.
Brīnumbērns tās izlasīs,
Un visus strīdus apturēs.

Piedz.Ienāc manā pasaulē,
Tavas acis mirdzēt sāks.
Prieka asaras raudāsi,
Jo raizes projām ies.

4. Pasaulē ir brīnumbērni,
bērni kas laimi nes.
Laimi bēdas spēj apvietot,
Mīlestību savienot.

5. Atver acis un pasmaidi,
ka esi kopā ar mani.
Neej projām vēl,
Durvis kopā jāaizslēdz.

6. Pasaules durvis aizslēgsim,
Realitāti aptvērsim,
Slēgsim reizē,
Jo tā ir mūsu pasaule.

Raivis Raspopovs

Izjūtas.

Tavs vārds laužas ārā no sirds manas,
Vai vēl atceries, ka tur reiz rokas bij tavas.
Tu klausījies manus straujos pukstus,
Un maigā balsī runāji ar mani čukstus.

No manas sirds ārā laužas skumjas,
Tās tālumā gar mums stumjas.
Tu mēģini izprast šo dienu,
Vai atstāsi mani vienu.

Raivis Raspopovs

Vakara saule.

Vakara saule jūrā plūda,
Viļņus pie krasta grūda.
Mūs abus apskaloja,
Mana sirds tevi iekāroja.

Vēji maigās smiltis stūma,
Mana sirds palika drūma.
Tu mani mierināji,
bet bēdu nezināji.

Raivis Raspopovs

Paskaties uz savu gultiņu... Tā tik jauki tev smaida un aicina tevi... Tu jau zini cik mīļš tu viņai esi... Viņa apsola, ka ja iesi čučēt, Tad viņa tev sagādās vissaldākos sapnīšus par ko vien vēlēsies.... Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā tev guļot, Tā piepildīsies...

Tu būsi mans eņģelis,
Es būšu pie tevis dienu un nakti,
Mēs dejosim kopā.
Un domāsim viens par otru!

Tu domā ka mīlestība ir spēle
Bet tā ir jūtas un sapņi kvēli — tāli
Es guļu tavās rokās
Un mūsu sirdis vienā ritmā pukst
Mūsu jūtas un sapņi ir vienādi
Bet nekā kopīga vairs nevar būt
Katram savs ceļš ejams!
Bet es lidoju pie tevīm
Ar sapņu un cerību spārniem
Pie Tevis!

Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli — būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!

Mana sirds ie sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi.....
Nezinu vai gribu tevi....
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI...!

Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.

Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst

Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.

es & tu

es kā balodis
debesīs lidoju
un starp mākoņiem
tevi meklēju
jo atrast tevi
gribu gribu gribu
bet nevaru
kur tu slēpies
īstā un vienīgā
nemierīgā mīla

Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!

Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas...
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā...

Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi....
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji...
es tevi ienīdu,
un reizē — par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija... kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās...
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija.........
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks.....

Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud...
(A. de Sent-Ekziperī)

Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)

Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē...
(A. de Sent-Ekziperī)

Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīleeji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst...

Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)

Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepieldīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!!!