Romantiskam brīdim

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts — lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) sien!

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!

Kad vieglās dienas akmeņos,
Bet grūtās raksti smiltīs!
Vējš grūtās dienas aizpūtīs,
Bet vieglās paliks tev.

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rodi,
To sirdi, kuru mīli.
Nevienam neatdod!

Akmeņi apsūno,
Avoti izžūst,
Tik mūsu draudzība
Mūžam zaļo!

Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien.

Smejies un smejies, nesēro draugs,
Ja dzīve tev sapņus plosa un jauc!
Smejies un smejies, kas bijis — lai zūd,
Jo skaistākie brīži pēc tam vēl būs!

Raksti smiltīs visus, kurus nīsti,
Jūras viļņi smiltis aizskalos!
Raksti klintīa visus, kurus mīli,
Viļņi klintis nesagraus.

Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.

Laimi, kas piepildās,
Prieku, kas nebeidzas,
Un saules siltumu sirdī!

Laimes nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.

Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
Tos, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!

Noplūc kā puķes dienas
Laiks ko dāvina tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paturi vienīgi sev.

Mēs laimi bieži metam projām
Un tad pēc brīža raudam jau,
Jo dārgumu mēs ieraugām tikai tad,
Kad viņa vairs mums nav!

Dāvā visus savus smieklus,
Savus smaidus citiem sniedz!
Net to skatienu, kas ugunīgs kā liesma,
Tikai vienam vienīgajam sniedz.

Esmu dzejnieks,
Teikšu dzejā -
Kraties tu
Pa kalnu lejā.

Nieki, viss ir tavā varā -
Zeme, zvaigznes, debesis,
Tikai vajag dzīvot starā,
Tikai nevajag dzist.

Jūra ir barga,
Bet kaijas to mīl,
Draudzība skaista,
Ja patiesa sirds.

Lai āboli un rieksti
Krīt dārzā,
Bet gudrība un mīla -
Tavā galvā.