Romantiskam brīdim

Lai tevi saulīte silda,
Lai tevi velniņš tramda,
Lai tu grāvī — zem eglītes...

Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Lai tavs prāts ar gudrībām pildās
Un tava sirds pie čaļiem sildās.

Ja dzīvē tev grūti klājas
Un skaistas cerības mirst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi kaut asaras birst.

Lai ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt.

Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.

Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl.

Lai sirdī netrūkst mīlestības,
Lai mājas darbos vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka,
Bet nogurums lai paliek svešs!

Tu man jautā ko es mīlu?
Es tev varu pateikt to -
visus pirmos burtus lasi -
Izlasīsi jautāto!

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds!

Savu bērnības gaišāko sapni,
Ko rožainas cerības vij,
Paglabā sirdī jo dziļi,
Lai dzīve to nesamin.

Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!

Mācies, meitiņ, šūt un lāpīt,
Adatiņā diegu trāpīt,
Trāpi savā pirkstiņā,
Nevis zēna sirsniņā.

Lai tev vienmēr labi klājas
Un, pa trepēm neslīd kājas!
Un, ja tomēr paslīdēs,
Gan jau džekiņš pieturēs.

Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs,
Kaitīgs arī alus.
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus!

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu — no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs tavs skats.

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti tev,
Priecājies par dzīvi šo!

Vēlu laimi, veselību,
Vienu uti kažokā,
Ja tu mani aizmirsīsi -
Lai tā kož dibenā.

Mīļo...(vārds), rakstām dzeju,
Palīgā mēs saucam feju,
Lai tā uzbur prieku
Par šo mazo nieku!