Raudzībās

Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.

Nu Tavai dziesmiņai jauna skaņa klāt,
Mazs akordiņš Tev mīļi sacīs māt!

Ir labi noliekties pār mazu gultas vietu,
Kur lielās dzīves sākums klusi dus...

Pagaidiet,lielie kungi, Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas,aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Ir jau gadiņš aizritējis
Kā vilnītis jūriņā.
Atver vārtus ,Laimes māte
Nākamiem gadiņiem!

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā —
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Tauriņš piedzima
skaļā cilvēku pūlī
un visi apklusa -
Audz liels mans mazais brīnums!

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Varavīksne košās krāsās
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums Tu atnākusi
Esi, mazā dvēselīt!

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošš mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē.

Ir dzīve tā ka kā katls kūpošs,
Kur katrs kumosu sev rod,
Tev bērni sagādā gan rūpes,
Bet toties stresu noņemt prot.

Bērniņš vēl lido debesīs.
Bērniņš vēl lido domās.
Neviens viņu lejā te nenesīs.
Pats viņš šai pasaulē nonāks.
Pats viņš šo pasauli ieraudzīs.
Pats viņš šo pasauli taisīs.
Dzīves maizīti izceps no ierauga.
Neatraisāmo raisīs.
Un savā varā ņems viņu
Pasaules savādais ritums.
Bērniņš, bērniņš, bērniņš.
Un – nav nekā cita.
(M.Čaklais)

Ne sēdēt proti tu,
Ne arī staigāt,
Un paies mēneši,
Kad sāksi klaigāt.
Jums, vecākiem,
Ir jāiemācās gaidīt.
Bet vienu dēls Tu proti — smaidīt.
(A. Auziņš)