Lieldienās

Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.

No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Zaķītis aiziet ciku — caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.
Priecīgas Lieldienas!

Paveries debesīs,ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas — būs jauktas!

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Lai katram tas, kas nepieciešams:
sievietēm — olas,
vīriešiem — zaķi,
jaukiem zaķiem daudz kāposta!

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās —
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Glabā Lieldienu sauli sirdī,
Glabā Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien!

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.

Zaķīts zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta;
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas;
Cieni olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!

Bļaudams zaķis mežā lēca
un no sāpēm skaļi brēca,
vilks tam olas nokrāsoja
un pie sētas pienagloja!

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu.

Augstu šūpoties, zemu krist.
Tikai olas nesasist!!
No olas šķiļas cālītis,
No mīlestības — pārītis:)!

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti,arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev
Šais zilos ziedos savs ziedēšanas
spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm,pūpoliem un zālēm
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties,gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.