Lieldienās

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.

Kā šūpoles ceļ
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
(K. Apškrūma)

Sniegi sniga putināja, zaķim olas kutināja,
viena zila, otra raiba, sniegā ilgi paliek svaiga.
Cieniet olas tā kā nākas, jo no tām dzīve sākas!

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos,
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.

Auksti vēji norimuši,
Mākonīši izgaisuši,
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Olas ,olas,oliņas
Raibas tā kā podziņas
Beidzot Lieldienas ir klāt
Zaķis olas dēt jau sāk!

Zaķītis uz svētkiem jaukiem
Olas dēj pa visiem plauktiem;
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Lillā olas perē, blēdis!

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

Klupdams krisdams zaķis skrien,
Svētku garu katram sien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte !?
Slimība ārā, veselība iekšā !!

Pūpola maigumā izplaucēt dienu
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu
ielikt to sirdī un izbaudīt dienu
kurā nav sāpju
kurā nav naida
izbaudīt dienu kā pūpolam maigam
izbaudīt dienu
lai atplauksti priekā
pūpola maigumā
pūpola laimē
saulīte balta kad skatās tev vaigā...

Zaķiem šodien darba diena,
Ola jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā, ka bālēs ciema vistas!

Zaķis paklupis un kritis, vienu kāju stipri sitis.
Tomēr laimīgs ir nu tas, olas dzīvas, tas ir fakts.

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautiešam olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķedama.