Jaunajā gadā
Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.
Likst loga sniega parklats zars,
Un istaba,kur ziemas vakars ienak,
Vel tevi raugas vecais kalendars,
Kam atlikusi tikai viena lapa.
Un ari to driz naksies projam mest.
Uz mirkli tuksa vieta bus pie sienas...
Var atkal jaunu kalendaru nest,
Bet nevar atsaukt aizgajusas dienas.
Ir labi tad,ja nav ko nozelot,
Ja mirklus godam aizvadijis esi.
Ir katrs gads,tik reizi muza dots,-
To otru reizi dzivot nevaresi.
Ar draugu nebij vajadzigs varbut
Tik ilgi reizem verties saules rieta,
Jo,paraugoties atpakal,sirds jut,
Ka palikusi kaut kur tuksa vieta.
Ir divpadsmit.Vai skumjam valu laut?
Kad sobrid Jauna gada slieksni skaram,
Ir jaapnemas lieki nenoraut
Nevienu dienu jaunam kalendaram!
(Laimonis Vaczemnieks)
RECEPTE VISAM GADAM!!!!!
Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļā, tā, lai krājumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šādi — 1/3 darba un 2/3 prieka un atpūtas,
pēc tam pievieno 3 ēdamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un ščipsniņu takta,
un tad visu masu pārlej ar mīlestību !!!!!!!!!
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanības pušķīšiem un pasniedz ar gaišumu un mīlestību !!!!!!!!!!
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku.
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestība labi iet,
lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks lai neiet ciet!
Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz Jauno gadu dzeriet!
Viss mainās un plūst...
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts...
Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj —
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk...
Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot!
Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes!
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
(S. Kaldupe)
Gada visgarākā naktī
Zeme tumsā kad grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst...
Gads aiztek. Aizsteigsies vēl simti.
Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt.
Bet katrs jaunais sveiks mūs silti,
Ja spēsim paši laimei roku sniegt.
Tā kā baltas sniega pārslas,
Kuras, zemi klājot, mirdz,
Tā lai Jaunā gada naktī
Gaiši staro tava sirds.
Kā baltas sniega pārslas
Uz egļu zariem krīt,
Tā Jaunā gada dienas
Lai visas gaišas rit.
Uz Jauno gadu dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad darbu kamolā kāds dzīpars
Būs Laimes mātes ieadīts.
...Tikai gadu šķirtnei tikt pāri,
Manu mazputniņ, cīrulīt,
Janvārī saule no citas puses —
No mīlestības spīd.
(Ā. Elksne)
