Jaunajā gadā

Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar īstu laimi atnāk,
Un jaunus sapņus īstenībā vērš.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā — Vecs un Jaunais gads.

Līst mēnessmūzika
uz smalkām zaru stīgām.
Līdz milzu vijole
kļūst piesniegušis mežs.
Un skanēt liek
pat pārslu bezdelīgām,
Kad dienai pāri
tumsa spārnus pleš.
Plīv sveču liesmiņas,
nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
ka brīnums ciemos nāks,
Kad pusnakts stundā
Jaunais gads pār zemi,
Pilns cerību un
sapņu gaitu sāks.
(K.Apškrūma)

Siltu siržu uguntiņu
It nevienu asariņu.
Skaistus sapņus, vieglas dienas -
Jauno gadu sagaidot !