Jaunajā gadā
Ikkatram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaišā mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
Lai Jaunā gada katrai dienai
Ziemas baltuma miers,
Pavasara ūdeņu skanīgums,
Vasaras saules siltums,
Un rudens ziedu krāsainība!
No vecā krievu ciema,
Kur valda sals un bads,
Ir atvilkusies ziema
Un tai līdzi Jaunais gads.
Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts.
/K.Skalbe/
Salatēvs, kam gara bārda
Piedzēries un egli spārda.
Egle saka — Kas tad tas,
man tak zaros mantiņas!
Ik katrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai dienai
Par dzīves īstenību kļūt!
Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!
Savāda sajūta....
Ir šai mirklī,
Kad gadi,
Viens otram roku spiež.
Un Vecais....
Apsniegoto roku,
Laika zizli
Jaunajam sniedz.
Kas bijis Vecajā gadā,
Atmiņu tīnē likts.
Ko nesīs Jaunais
Pateikt.....
To nevar neviens.
Vai nesīs Laimi?
Liks asarām līt!
Tik nākošā gadu mijā,
Izvērtēt....
Varēs ikviens.
/kurshininks/
To, ko Vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet, ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
...Vēl brīdi būs klusums. Tad saplīsīs gads divpadsmit mirdzošās cerībās...
Sivēnu ar lielu ausi,
Pīrāgu ar medus rausi.
Veselību, laimi, prieku,
Mūžu garu, latu lieku!
Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā sīkus niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!
Reiz no tāliem ciemiem nācis
salatēvs bij trakot sācis.
Kamēr dziļā miegā krācis,
viņu izdupsējis lācis.
Vecam gadam gaidot beigu,
Sūtu sveicienus ar steigu.
Jaunais gads, kas atnāks drīz,
Visus sapņus piepildīs!!!!
Lai Jaunais gads mums piedod vecos grēkus,
Un jauniem grēkiem dod mums atkal spēkus!
Atkal viens kalendārs beidzas.
Tā jau tie gadi krājas.
Atnāk un projām steidzas,
Bet kur tie saglabājas?
Saulainās vasaras jomās,
Ziemas puteņos skarbos?
Nē, mūsu gaišajās domās,
Labajos, krietnajos darbos.
To,ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet,ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas,tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz,lai viss,ko dara,sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!
Panākumiem, pienākumiem, ienākumiem, iznākumiem, sanākumiem bagātu Jauno gadu!
Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
-Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas.
-Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!
Es vēlēšu tev, ko bitei vēl:
-Lai vasara nozied kā liepa.
-Lai riebēja ļauna riebdamās,
Tavam stropam nesarieba!
Es vēlēšu tev, ko ābelei vēl:
-Lai ziema saudzē un žēlo.
Un ziedu laiks paiet nezinot
Ne agro salnu, ne vēlo!
Es vēlēšu tev, ko jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!
(O. Skuja)
