Dzimšanas dienā

Ko lai veelam
stipram musu zemes delam?-
Daiktu gaisa vienmer staltu,
Autinju ar shipiem kaltu,
Un vel tautumeitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mau...

Skatos kalendārā,
Man cipars vēsta -
Dzimšanas diena Tev svinama godam!
Draugi tuvākie un radi
Dāvanu kalnus lai stiepj,
Galdi no virtuves veltēm lūzt,
Saldi dzērieni straumēm plūst!

Vēlu es no visas sirds
Vēl daudzas desmitgades godam nodzīvot!
Daili starojošo saglabāt
Līdz pašai kapa malai!

Visi mazi kukainīši
Tevim laimes vēlē,
Visi ciema meitenīši
Tevi dikti mīlē!

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem,
Ne jau lidot,- vēju just,
Vēju vien, kas dzīves burās
Vēl aiz burātāja turas.
Vēju, kas vēl tiekties liek
Un ar siltu elpu snieg
Pāri nodzīvotām dienām.
Pāri nodzīvotiem gadiem
Pacel, dzīve, vēl uz spārniem.
M.Bārbale

Šajā dienā līksmu prātu,
Konjaciņiem galdu klātu.
Saulainas lai visas dienas,
Mākoņainas nav nevienas.

Veiksmi darbiņā,
Naudu kārbiņā,
Laimi ik dienas,
Bēdas nevienas!

Laimi- kaa zilu pasaku;
Smieklus- kaa pavasara lietutinju;
Spiitiibu- kaa uudens burbuli;
Savaldiibu- kaa akmens kruuzi
Un paari visam- MIILESTIIBU KAA VARAVIIKSNI!!!

Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem.
Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs.

Gadu kāpnēm pāri ejot, lai sirds un domas nepagurst!

Lai maigi skar tavu pieri lietus lāses,
Lai liega vēsme atspirdzina tavu garu,
Lai saulstari padara gaišāku tavu sirdi,
Lai dienas nastas nogulstas uz tevi viegli
Un, lai Dievs tevi ietin savas mīlestības apmetnī...

Pie mūsu jaunības slitas
Sen citi kumeļi zviedz,
Un arī dzērves ir citas,
kas, vasarai aizejot, kliedz.
Un citi ūdeņi Gaujā
gan strauji, gan lēni plūst,
un Daugavas stāvajā kraujā
citas priedes lūst.
Un citi mēs arī esam
tik sapņi — tie paši vēl,-
ko laikam gan veltīgi nesam,
bet aizmirst — žēl.
/D.Avotiņa/

lai Tev būtu kas balts
Ar ko nosegt
Dzīves koduma pēdas!
Spirgtu avotu šalts
Zem ikdienas rūpju grēdas.
Lai Tev būtu kas salds,
Rūgtas domas
Kad dvēselē ēdas,
Un pie rokas kas salts
Ar ko apdzēst sāpi,
Kas mēdās!
Lai Tev būtu kāds malds,
Kas dod dzīvei neprāta vēdas!

/K.Apškrūma/

Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā,
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā ?
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
/J. Ziemeļnieks/

Ir Tavam mūža lokam atkal
viens zelta dzīpariņš nu klāt,
ar Ziemassvētku gaismu baltu,
ar cerību, kas klusa nāk,
ar mīlestību, vārdu labu,
kad laime acīs starot sāk.
Lai prieks, kas šodien acīs uzzied,
Tev palīdz dienas tālāk vest,
kad plecos, sievišķīgos, trauslos,
ir jāprot darba smagums nest.
/Lauma Daugiša/

Skrien gadi prom,Tev dodot gadu skaitu.
Ir tajos dzīvots,dejots,trakots,smiets.
Šiem gadiem netici un sevi stipru jūti
Vēl jāveic viss,kas dzīves kausā liets.

Tu dzimusi starp rudens bērniem,
To dzīvei rudens krāsas klāt,
Un rudens vēju dotās dziesmas,
Tev savā mūžā izdziedāt.
Ik grūtībās tev lepnai stāvēt,
kā martiņrozes salnās stāv,
Un atvasaras silto gaismu
Līdz pavasarim saglabāt.
Nāk rudens atkal tavā sētā,
Un vēl viens gads ir mūžam klāt.
Tas pildīsies ar priekiem,bēdām,
Varbūt būs mazliet bagātāks.
/Lauma Daugiša/

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!

Laime tāpat kā māksla, nāk pie mums miljonos veidu.
Mums nepieciešama dižā un neaizmirstamā laime — mīlestība,draudzība...
Taču mums vajadzīgas arī sīkas un pat muļķīgas laimītes — lietus logā, kaķis gultā, dubultvaravīksne, pašizcepta maize...
Viss,kas pacilā un drūmāko dienu padara dzīvošanas vērtu.

Lai laimei tici, ko Tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā Tu vēl ilgi ziedi,
Lai gadu nodzīvoto Tev nav žēl,
Bet nākamie, lai deg kā krāšņi rieti!