Dzimšanas dienā
Mēs redzem, cik sveces ir uz galda,
Mēs zinām, cik daudz tev šodien gadi,
Mēs zinām, kapēc mēs šeit esam,
Tāpēc ka tu tagad dzimi!
Tajā dienā, kad Tu dzimi
Ļaunie gari bija slimi
Labie darīja ko spēja..
Lai Tev dzīve ir bez vēja!
Dzimšnas diena
Tik daudz piena!
Tik daudz draugu
Tik daudz trauku!
Lai steidzas laiks, tu paliec dzintarlāse,
Kas saules gaismu nebeidz izstarot,
Lai tikpat dāsna, sirsnīga un jauka
Mums ilgi vari savu gaismu dot!
Skrejošus gadus kā jūrmalas smiltis
Plaukstā noturēt nevar neviens.
Tikai mūžīgo jaunības degsmi
Vienmēr sirds visur var paņemt sev līdz.
Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
(L.Bērziņš)
Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz tev ceļazvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu tiec
Tiem, kas tavās acīs prieku redz!
Notici tam, ka tava izlietā svece reiz gaiši degs.
Un tava aukstā sega kādu silti segs,
Ka tavs pateiktais vārds reiz laimi spēs nest
Un tava iemītā taka ārā no purva nest.
Notici tam ko dari,
Notici beidzot sev,
Notici un tu būsi, tas kam jābūt Tev!
Lai tavs pavards dvēseli silda
Gadi sudraba ledos kaut iet.
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
vēl kā dārzs tava dvēsele zied!
Vecam būt — tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāk nopelns jaunam būt.
Māka ir — kad mūža rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Un naudu neskaiti, nedz gadus
Bet mirkļus, kuros proti degt,
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt
Tavai dienai uzziedējis ceriņkrūms
Katrā ziedā slēpjās laimes uzplaukums
Ja tu vēlies savādzīvē laimi gūt,
Meklē!
Baltā ceriņziedu krūmā vajag tavai laimei būt!
Lai tev ir tāds spēks,
lai tev ir tāda vara:
likt šūpoties savam mūžam
pašā visgaišākā starā.
(A. Rancāne)
Lai uz tava vaiga sārtā,
uzkrīt mana buča baigā,
šajā dienā vēlu tev,
prieku,laimi,puķu vāzi
lielu pudeli un glāzi.
Cik daudz dzīves paletē krāsu,
Tās visas aicina Tevi un sauc,
Tev novēlu balto par māsu,
Bet lietus lai citas klāt jauc!
Radi pati jaunu sauli,
Jaunas zvaigznes iededzi,
Un uz debess dzidro tāli
Pati ceļu atrodi!
