Dzimšanas dienā
Glabā savu dvēselīti,
Tā kā baltu taurenīti!
Neļauj kājām samīdīt,
Dzīves dubļos aptraipīt!
Sirds no maziem spožiem mirkļiem
pārtop krāsu melodijā,
pasniedz roku dzīves priekam,
kas vēl būs un kas jau bija.
Smaidi šodien!
Šī diena ir tava!
Skumjas un ilgas lai gaist,
Smejies šodien, šī diena ir tava,
Viss šai dienā, lai veltīts ir tev!
Dejo un dziedi, skūpsti un mīli...
Skaistākos sapņus pārvērt par dzīvi!
Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Lai gadi iet, tie nevar biedēt,
Pat puteņos un salnās tie var ziedēt!
Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
(Kornēlija Apškrūma)
Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Tiem, kas krustceļos vieglumu meklēt ies,
Izbirs pēdējie cerību graši.
Mēs no grūtuma nedrīkstam baidīties,
Jo tas lielāks, jo lieli mēs paši.
/L.Vāczemnieks/
Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
/Ed. Veidenbaums/
Šajā dienā sveicam Tevi,
Visu labu vēlējam.
Visu Tev piedodam
Lai Tu mums piedotu.
Atkal Tu tik nevainīga
Kā savā pirmajā dienā
Uz šīs zemes
Paliec ilgāk tāda!
Lai laimes daudz,
Lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienu
Prieku atrast prot!
Lai vai kādu darbu sākt,
Lai ir mīlestība klāt.
Lai ir rokās labi darbi,
nepateikti vārdi skarbi.
Neskumstiet, ka gadi nāk un iet,
Skatiet atpakaļ un pasmaidiet mazliet-
Tur bija mīlestība, ziedonis un prieks,
Ko nebiedēja rudenis un sniegs.
Vai tādēļ jānoskumst, ka dzīve ātri mainās,
ka mirkļi zūd un solījumi gaist?
Tu vari nolūkoties jaunās ainās
un jaunos strautos sapņu kuģus laist.
Ik reiz kad Tavu dienu svinam
Mēs lielo gadu skaitu minam
Un vienmēr kaut kā sanāk tā,
Ka paliekam Tev parādā
NU, TAD UZ TIEM 18 !
Dziesmā aust lai aukstais rīts,
sudrab` dzīpariem tas tīts.
Un ar zelta maliņu,
bagātību saliņu !!!
Ar cerību gaišajiem stariem
Pār klusajiem gadsimta mūžības galiem
Jubilāram vecumiņš kaulos jau lien
Kā sniegbalts tētiņš tam matos gudrību sien
Un Laimes māte viņam pidžamu diedz!