Dzimšanas dienā
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampanietis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk trauc
Un laimes, lai bezgala bezgala daudz.
Lai dzīves ugunis
Un domas neapdziest,
Lai sadedzināt
Visas ēnas vari.
Pret sauli dzīvi griez,
Un vienmēr noturies
Uz viņas zaļā zara!
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Nav bijis vēl neviens tāds gads,
Kas tikai laimi nestu
No bēdām,rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu.
Bet laimīgs tas,kas smaidīt prot,
Ņemt pretī to ,ko dzīve dod!
Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ...
Labākais vēl priekšā...
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
kas uzdāvinās
prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz-
teikt labus vārdus,
smaidus dāvināt,
un mīlestības varavīksnes krāt....
Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt,
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.
Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.
Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.
Pie viršu druvas apstājos
Un skatos ziedos mēļos.
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts – pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.
Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis.
Pēc lietus dienām bumbuļi
Ver zaļiem asniem durvis.
Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda.
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.
Es tādēļ dzīves rudeni
Kā lielus svētkus teicu.
Un zilu viršu puteni
Ar pateicību sveicu.
Lai saule smaida Tev ik dienu,
Naktis lai ar zvaigžņu gaismu grezno,
Lai sirdī mīlestība plaukst
Un nenovīst nekad!
Tam baltumam matos neticiet, jaunie
To nesauc par mūža pāragro ziemu
Tas ir no lielceļu putekļiem krājies,
Tas ir no plaukstošo pīlādžu laika,
No junija dienām,kad ziedēja rudzi..
Tukstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlam tev no visas sirds.
Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet.
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.
Kaut šo vienu dienu gadā
Apstājies un padomā,
Kas Tavu dzīvi vada,
Vai esi mierā ar sasniegto.
Uzņem dzīvi kā spēli,
Kurā spēlējam visi.
Viens nevar spēlēt
Šajā dzīves skolā.
Dzīve nevar apnikt,
Ja to uzņem kā spēli.
Spēlē nevar vienmēr
Tikai uzvarēt.
Kaut Tu gada garumā
Nepazītu mīlas badu.
Kaut Tev neapsīktu
Vēlme citus mīlēt.
Katru mirkli — lielu, mazu-
Ietin dzīves kamolā.
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.
Pie šampja glāzes tu sēdīsies
Un savu 21 dzimenīti svinēsi
Tik žēl,ka blakus neesmu
Un saldo buču nedodu!
/L.Isakoviča/
