Dzimšanas dienā
Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.
Kad tu piedzimi, lija lietus!
nē tas nebija lietus, tās bija debesis,
kuras raudaja, ka ir zaudejušas eņģeli!
Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs Tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds.
Ar elegantu pietupienu, Atraktīvu palēcienu, Fantastisku pagriezienu — svini savu DZIMŠANSDIENU!
Ja tās domas, ko Tev veltu
Visas puķēs pārvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu
Grimdams smaržu vīrakos!
"Labām lietām cilvēks nekad nav par vecu..."
(Z.Mauriņa)
Maz enģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai mīlestība apkart valda,
Un nedienas ar bultām skalda
Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupām nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!
Neskaties spogulī,
bet skaties sevī!
stum ārā
tos vecos kravasratus,
lec pati iekšā -
Tavas atmiņas lēks Tev līdz!
Dod viņām darbu,
lai Tevi netraucē stūrēt.
Nebaidies griezties,
mazie ceļi ir brīvi.
Neceļo viena -
ļauj mīlai pieķerties pie
motora malām,
ļauj gribai iesūkties
benzīna tvertnē!
Tā netrūks Tev degvielas
tuksnešus izbraukt.
Tā netrūks Tev degvielas
pašai sevi atrast.
/S.Muižniece/
Sirsnīgi sveicu Dzimšanas dienā!
Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast.
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/
Tava zvaigzne ir tevī pašā
Un nākamības melodija-ziedos.
Pacel rokas pretī Mīlestībai ,
Un tu tapsi aplaimots.
Pacel rokas pretī Saulei,
Un tu tapsi visuvarens.
Tava zvaigzne ir cerību zvaigzne
Melna meža koka galotnēs,
Kas atnesīs gaismas putna
Mūžības dziesmu.
(Jānis Anmanis)
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij — tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.
Dzimšanas dienā lai maigums
Iesūcas katrā šūnā.
Paceļ Tevi tik augstu,
Cik vari izturēt.
Dzimšanas dienas rītam
Tāda dīvaina elpa-
Smaržo pēc padarītā
Smaržo pēc jauna darba,
Smaržo pēc izceptas maizes
Un pēc pavasara smaržo.
Tikai tev atkal gada aplī
Kā vāvere ritenī. (A.Ape)
Lai ir grūt` vajag spēt,
Peļķē sēžot gavilēt!
Kā vēja plūsma aiziet gadi,
Ikviens no viņiem tevi skars.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar, aizvakar.
Var aizpalot gadi, sirds vienmēr būs nemiera pilna, jo dzīve ir nemiers un nemierā skaistuma smeldze.
