apsveikumi.lv

Draudzībai

Vakar es biju uz tevi ļauns,
Jo tu man sāpes dari.
Bet šodien man par sevi ir kauns,
Jo varbūt tev sāpēja arī.

Kas putnam spārni — cilvēkam draudzība.

Spogulis nokrītot zemē sašķīst neskaitāmos gabalos.
Simtiem asās un dzēlīgās sķembās.
Ja pietiek uzņēmības,gabaliņus var salasīt un salīmēt,bet plaisas paliks mūžīgi.
Iespējams,viņas varēs labi nomaskēt,bet tās nesavilksies vairs nekad.

Proti būt par draugu un tu atradīsi sev draugu.

Izvēlējos tieši šo. Gadījums, protams. Bet vai tikai un vienīgi gadījums ir to cilvēku satikšanās, ar kuriem kopā pavadām gadus, mūžu? Zinu, bet nepieņemu, ka tā tikai nejaušība..

Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini — varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav pati dzīve un draugi,
Kas allaž par Tevi nomodā stāv?

Ir jauki sapņiem sevi ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt.
Vēl skaistāk? Mīlēt, ciest un piedot.
Par labu draugu draugiem būt.

Lai ir ko miileet
Un ir kas miil,
Lai ko gaidīt
Un ir kas gaida,
Lai ir ko dariit
Un ir kas novērtē,
lai tevi sargaa no debesiim
Un noveertee uz zemes....

Draugs — vārds nozīmē tik daudz
necenties katru, kas blakus, tā saukt.
/Rezidents & Vikman`s/

Vien draudzībai vara
Viskailāko zaru
Par ziedošu brīnumu
Padarīt.
Vien draudzība eņģeļa
Spārnus dod garam,
Un aiznes pie zvaigznēm,
Kas debesīs mīt.

Ir grūti atrast ziedu,
kas ilgi nenovīst,
vēl grūtāk atrast draugu,
kas mūžam neaizmirst.

Kaut vakars ir pienācis klusībā,
Es domāju, par tevi draugs,
Es Tevi mīlu klusībā
Tikpat klusi kā pumpuri plaukst

viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš.
Viens vienīgs draugs
Tik mīļš un dārgs!

Mēs jau neiesim vienmēr roku rokā, bet...mēs iesim tā, lai vienmēr un visur mēs būtu tuvumā.

Vārdi ir vara,
ir tilts un mūris;
vārdi mūs apvieno,
vārdi mūs šķir.
Vārdi ir sēkla
kā mīlai tā naidam —
spēks viņos velnišķīgs,
dievišķīgs ir.

Grūti apjaust to mirkli, kad cilvēkbērns pirmo reizi izrunā vārdu — draugs. Bet tam nevajadzētu būt lielam mirklim. Šo mirkli vajadzētu svinēt katru gadu kā dzimšanas dienu un atcerēties līdz mūža beigām. Un mirstot kā pēdējo vārdu izrunā "Draugs".
Tad mūžs būs skaists...

Tu esi pasaulē & domājot par tevi, es šodien uzraxtīju vārdu LAIME!

Draugs ir kāds, kurš zina tavas sirds dziesmu un spēj tev to atgādināt, kad esi aizmirsis vārdus.

Ne tas kas ar tevi smej,
ne tas kas ar tevi raud,
bet tas kas tev līdzi cieš,
tas ir tavs draugs.

"Par patiesu dāvanu var runāt tikai tur, kur dāvinātājs tikpat laimīgs kā dāvanu saņēmējs, kur robeža starp došanu un ņemšanu izdzēsta..."
Z.Mauriņa