8. martā

Sieviete — dieviete
Vīrietis — velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.

Sievietēm mātēm,
sievietēm — sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/

Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete — tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!

/Fricis Bārda/

Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles, kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi, kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.

Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.

Esi vienmēr kustīga,
šiverīga, lustīga,
Bēdas lai Tev nestāv priekšā,
Laime lien pa logu iekšā.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!