Nejauši sveicieni

Saules tik daudz, cik pelnījis esi,
Zemes, cik atrast sev proties
Uz pleca saule, zem kājām zeme
Vari pasaulē doties.
/M.Bārbale/

Jauns lai ir gads,
Jauna lai ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats!

Es negaidu nevienu glāstu,
Nevienu vārdu,
Neko, ko dzīve varētu man sniegt.
Jo man nāktos kliegt kā bērnam,
Kurš nezin laimi,
Kuru pašam ir jāaizsniedz
Un jāizbauda,
Lai nenāktos nožēlot padarīto...
(visiem, kuri mīl)

Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!

Sometimes its hard to believe that u remember me

Es atkritu zālē un raudāju. Pār mani noliecās zāles stiebrs un jatāja:
- Kāpēc tu raudi?
- Cilvēki man nodarīja pāri. Tie samina kājām manu darbu, ko es strādāju viņu labā,- es atbildēju.
- Cilvēki mani katru dienu min kājām. Es tomēr slienos atkal uz augšu un turpinu augt,- teica zāles stiebrs.
Es noslaucīju asaras un ķēros pie darba.
/A.Sakse/

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

Dzīvē ir tādi mirkļi, kad pēc kāda skumsti tik ļoti, ka vēlies izraut tos no saviem sapņiem un apskaut.

Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!

IR LABI, ka TU ESI...

Daži domā, ka viņiem ir laba sirds, bet patiesībā viņiem ir vāji nervi.

Neej man pa priekšu,
jo nevēlos sekot!
Nenāc aiz manis,
jo nevēlos vest.
Nāc man blakus
un esi mans draugs!

Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!

Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi vairs nesasiesi;
Bet, ja tomēr sasiet spēsi -
Mezglu izdzēst nevarēsi!

Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts!

Lai katra draudzība ir taiga,
Kur zvērestvārdus klintīs kaļ.
Lai tie kas viņas takas staigā
Vairs nezin ceļu atpakaļ.

Vai Tu zini eglīte,
Cik Tu tomēr neglīta?
Neskūta ar vienu kāju,
Pieber skujām visu māju!!!

Kamīnā deg pagale
viena
Dvēselē man tukšums
siena
starp tuvākiem ir celta
ticība brīnumam velta
Nakts tā vai diena, viena
pagale nedegot, maizi ass nazis
negriežot, kad
zudusi mīlestība, bet ir vēl
ticība, ir cerība
vēl ir...
(Bils)

Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties!