Nejauši sveicieni

Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
(V. Mora)

Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.

Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt,
Laimīgās dienās mīlēt
Un likteņa šķēršļus vīlēt!

Ak, šīs saldās lūpiņas, valdzinošais skatiens, maigās rokas un kairinošais augums!! Ak, siltā sirds un viedais prāts!!
...labi, pietiks par mani, kā Tev iet??:)

Ja Tu gribēsi un pacentīsies, tad visi vīrieāi kritīs Tev pie kājām....
Tikai vajag kartīgi trāpīt pa žokli!!!

Mīlestībai, nav nekāda sakara ar to,
ko Tu ceri sagaidīt,
bet gan ar to,
ko Tu ceri DOT,- tas ir, visu!
Pretī Tu vari saņemt daudz ko...
Bet tam nav īsta sakara ar to,
ko Tu dod.
Tu dod tāpēc, ka mīli un nevari nedot!
Ja Tev ļoti paveicas,
Tu vari saņemt pretmīlestību.
Tas ir brīnišķīgi,
bet ne vienmēr tā notiek!...

Lai tev veiksme pasniedz roku,
Prieks, lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz!

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
Tās tevis dāvātas, tām īpašs stāsts.
Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
To ziedos paslēpies tavs acu glāsts...

Vārda svētki — kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj.
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

Nezinu kā valdīt sevi
sirdij pavēlēt gruti
Lai kā arī būtu
Es vēlos lai mēs kopa būtu...

Visstipraakaas saites var irt,
Rokaam vismaigaakaam sienot.
Taalums ne vienmeer var shkjirt,
Tuvums ne vienmeer var vienot!

Draugs ir visa sākums un gals,
Draugs ir prieks un bēdas,
Draugs ir draugam atbalsts,
Draugs ir laime,
Bet draugs var būt arī – nelaime.

Cik gūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet atbildes nav,
Par agru bij` mīla, par agru bij` prieks
Uz sārtām lūpām uzsnidzis sniegs.

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un tālu gaišās domas trauc,
Lai nogurumu nejūt rokas,
Bet sirdī prieks un saules daudz!

Mierīgi, mierīgi, lēni un klusi
Saule ir brīnumu radījusi,
Maza pienene, pasmaidot mulsi,
Rudens sākumā uzplaukusi!

Negaiss un lietus nespēj to biedēt,
Krītošās lapas projām dzen vējš,
Tu kā mīļš sveiciens turpini ziedēt,
Neļauj, lai nakts tavu mirdzumu dzēš!

Un pat vēl tad,
Kad tev sirma kļūs galva,
Tad, kad būs savu paveicis sals,
Pienenīt, mums vēl kā vasaras balva
Atspīdēs smaids tavs un pieskāriens tāls!

Es neklausos, ko par mani saka citi, jo, piemēram, podam un dakšiņai ir pilnīgi dažādi viedokļi, vienam es esmu devējs, otram — tikai rīma :))

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.
Lai sveicina
Cīrulis mākoņos
Un purene kumeļa pēdā!
Lai Laima nes
Klēpjiem mīļumu
Un rieksta čaulā
Slēdz bēdas

Es sūtu Tev
Savu mīksto spilvenu — saldam miedziņam,
Siltu sedziņu, lai Tu ātrāk aizmigtu
Un saldu bučiņu- jaukam sapnītim!
Bet tagad es salstu, jo viss ir pie TEVIS!