Nejauši sveicieni

Es šonakt no vientulības nobeigšos... Es gribu skūpstīt Tavu karsto pieri, Tavas sārtās lūpas, es gribu aizmigt klausoties kā Tu elpo, jūtot Tavu maigo ādu piespiedies Tev cieši klāt, dzirdot Tavu sirdi, kas dauzās līdz ar manējo, jūtot Tavu smaržu, kas uzbudina un apreibina kā ziedošas ievas un jasmīni agrā vasaras rītā, kad viss ir norasojis... Tu man ļoti pietrūksti...

Es kaijām vaicāju kur esi Tu...?
Es viļņiem jautāju ko mīļais dari Tu...?
Bat kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc!
Par mīlestību, kura no mums projām trauc...!

Ne jau visi tie ir draugi
Kas tev cieši roku spiež
Draugs ir tas, kas sāpju brīdī,
Sāpes līdz ar tevi cieš.

Es tevi mīlu ik dien — dienu no dienas —
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta —
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, —
Spuldze noriet — tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss. Viss, ko es spēju tev nodarīt.
(Dagnija Dreika)

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!

Tukšums apkārt valda,
Skumjas pārņem mani visu.
Bet kad Tu sapnī mani apciemo,
Manas jūtas Tevi samīļo!

Greizsirdība moka mani,
Meli Tevi galina mani.
Esmu es akla, tādu padarīji Tu mani.
Esmu es kā bez prāta,
Lidoju ik dienas debesīs.
Debesīs bez spārniem,
Bet kad pienāk mūsu strīds
Es krītu uz cietās zemes,
Un visi mani sapņi brūk.
Esmu Tavā varā.
Tu ar mani dari ko gribi,
Pat to ko es negribu,
Bet pateikt ?Nē!?
Nav man spēkos.
Negribas man krist no jauna,
Negribu es sev jaunas brūces.
Gribu lidot debesīs kā putns,
Gribu būt vienmēr laimīga ar Tevi...

Dalies un tevi neatdalīs,
Mīli, un tevi mīlēs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā tu vēlies.

Lai Ziemassvētku gaišais
prieks ir piepildījums visam
vecajam gadam un rosinošs
sākums jaunajam!

Daudz cilvēku iziet caur tavu dzīvi,
Bet tikai patiesi draugi atstāj pēdas tavā sirdī!

Ja nelaimē, var rast izeju,
Nav vērts raizēties,
Bet ja risinājumu nav ,
Tad arī nav vērts raizēties,
Jo raizējoties neko nevar mainīt.

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Lai baiļu nav, kad gadi pretim steidz, ar gadiem vien vēl dzīvi neizteic!/M.Čaklais/

Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne
Tev vajag tikai to ieraudzīt
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies...

Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!

Šovakar kad klusi,
Klusi sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi,
Gaiši Ziemassvetkus sagaidit.

Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes,
Nav divu vienādu zvaigžņu
Nav iespējams atkārtot mirkļus bijušos!
Viss ir vienreizējs un burvīgs.
Arī tu...

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk.
/M. Čaklais/

Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....

Rīta svaiguma pilna
uz lūpām sūrst valga dvaša,
Ja tev jāiet, tad ej, -
tikai gļēvuļi nožēlo.
Visai garajai dienai,
visai dzīvei spēka pietiks man pašai.
Un, ja drusku pietrūks,
tad nevienam es neteikšu to.
(B. Saulītis)