Nejauši sveicieni

Gana lieli Ziemassvētki,
Noslīdēja lejiņā;
Iesim veci, iesim jauni,
Timbāsim kalniņā!

DRAUDZĪBA IZJŪK

Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini, biji tikai viens.

Negribējās strīdēties ar tevi ?
Daudzreiz atliku ? nu rīt, nu rīt.
Nevar taču ilgāk apkrāpt sevi,
To, ko vajag, — jāvar uzrakstīt!

Zini ko, var tikai bērni mazi
Nedomājot drauga vārdu šķiest ?
Mēs, kam dzīvē nācies daudz ko pazīt,
Nedrīkstam ar vārdiem metāties!

Draugs ? tad draugs! Tu jūti viņa plecu,
Viņa solim blakus ? solis tavs.
Draudzību sev nevar pakļaut vecums,
Ja tā ir... Bet ja nu viņas nav?

Nogurstu no dienas gaitas naskās,
Kāpēc iesit vārdi, kuri glauž?
Un man liekas, ka zem drauga maskas
Tu slēp sirdi, kurai kaut kas skauž.

Zini ko, kad sanāk lielas raizes,
Drauga vārds tad ir gandrīz tas pats,
Kas ir izsalkušam gabals maizes,
Kas ir nogurušam uzmudinošs skats.

Redzot drauga jautājošo seju,
Tu ar vārdiem nekautrējies sist,
Parādīji ceļu, kurā ejot
Šodien, rīt ? man vajadzēja krist.

Nepakritu, jo tu nesaprati,
Steigdams melus labos vārdos vīt,
Nesaprati to, ka dzīve pati
Katru vardu atnāk pārbaudīt.

Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini... bija tikai viens.

(Ojārs Vācietis 1954. gads)

Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam,
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds Tevi atceras, kāds vārdā sauc!

Tu gribi atkal viņu redzēt
Un kā upe pie viņa tecēt
Tu gribi satikt viņu vienu
Un būt ar viņu visu dienu!

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!

Lai Tava sirsniņa būtu kā atvērta plauksta, kurā daudz mīlestības tauriņu nosēsties var!
Lai vienmēr šie tauriņi mīlu un laimi nestu un nekad nepamestu!

Sniegbaltiite minii svaarkos
Staigaa Riigas zaljos parkos,
Ziemsveetkvecis acis bola
Visiem margrietinjas sola.
Globaali mees sasilusi,
taadeelj sniegi pazudusi.

...novērtē tā lietas un cilvēkus, kuri ir Tev apkārt, jo kādu dienu Tu vari to visu zaudēt...

Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg,
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un, lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.

(I.Ziedonis)

Klusi, klusi nemanot nevienam,
Kad vēl ārā zvaigznes spīd,
kautrīgi pie mums ir nācis,
Jau pie sliegšņa mīņājas,
Jaunāgada rīts.

Kas neļauj skūpstīt,
Tas neļauj mīlēt.
Jo skūpsts bez mīlas,
Nevar būt!

Nenogrimt mazajos ikdienas darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes!

Es pielēcu kājās
un skrēju prom,
bet tā skrēju,
lai ieskrietu tev tieši rokās!

Tikai vienu acumirkli, vienu vārdu.
Tikai vienu skūpstu,vienu glāstu.
Tikai vienu domu paspēt izdomāt līdz galam.
Tikai vienu elpas vilcienu, Tev esot manam.

Dienas skrien viena pēc otras
Un laika nav atlicis it nemaz
Katru vakaru sēžu pie datora,
Bet tur man liels tukšums parādās.
Neko Tu man neraksti,
Laikam mani jau aizmirsi
Sāku domāt ka tās ir atvadas
No Tevis un saules siltās...
Ir sākušās lietainas dienas,
Un asaras pil bez mitas
Tomēr kāda tam nozīme,
Ja Tu vairs neesi mans,
Bet vai vispār jebkad esi bijis tāds?

Pie šampja glāzes tu sēdīsies
Un savu 21 dzimenīti svinēsi
Tik žēl,ka blakus neesmu
Un saldo buču nedodu!
/L.Isakoviča/

Esli ljubish ne zabydj formulu takuju
Kvadrat dvuh alih gub raven poceluju.