Nejauši sveicieni
Pērles.
...pērles ir tikai...stikla lodes...
...te tās patīk, te izgājušas no modes...
...kā dzīve mūsu, te tā skaļa, te klusu, klusu...
...kā kaķēns putnam klāt lavās...
...līdz esam Nebūtības skavās...
...pērles ir tikai stikla lodes...
(Bils)
Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.
Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.
I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.
Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!
Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.
Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...
Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.
Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, —
Kod tu karaļīņa asi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?
Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...
Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.
Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.
Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.
Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!
Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Dzīvesprieku un panākumus darbā,
Saskaņu un veselību
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!
Tāpēc novēlam ar draugiem
Un ar sauli kopā būt,
Laimi, prieku , mīlestību
Varēsi tad allaž gūt!
Tu gaidi vēju,
Lai pie tevis tas trauc
Un tavus matus, un seju, un lūpas skauj.
Tu gaidi vēju,
Lai tevi tas spārnos, kā putnu ceļ
Un koki šalcot, aplaudē tev.
Tu gaidi vēju,
Bet kāds gaida tevi —
Tevi,
Lai vēja vārdā sauktu...
Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.
Mīt laime klusā vietā
Tā noslēpta iekš sirds.
Nevienam zinot, redzot
Tur tūkstoš krāsās mirdz.
Piecdesmit gadi — tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot,kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to,kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas,kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks,gan bēdas,
Un darba solis,reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet,spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/
Balts klusums snieg pār zemi klusi, klusi
Un klusi, klusi Ziemassvētki nāk!
Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds,
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds.
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas —
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.
Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
Zaķēns mežā kazu slauc,
laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
piens jau nav, bet spaidīt prieks...!
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā plaukst!
Meklēsim mieru sevī, jo pasaulē meklēt to ir velts darbs.
Meklēsim ticību sevī, jo citos to neatrast.
Meklēsim gaišumu sevī, jo dot var tikai to, kas ir mūsos...
Draugi ... vienkārš vārds . vai ne? tas izskan katru dienu ... kas ir tavi draugi? es kādreiz domāju, ka draugi ir tie cilvēki ar kuriem kopā es varēju smieties un runāties ... tagad es zinu, ka draugi nav tie cilvēki ... tie ir cilvēki, kas aizskar tavu sirdi ... tu varētu pavadīt stundas ar viņiem kopā vienkārši nedarot neko ... un tas tevi padarītu laimīgu ... tie ir cilvēki ar kuriem tu vari dalīties savos noslēpumos un izjūtās... viņi tev neliek melot ... viņi tevi pieņem tieši tādu kāds tu esi ... jums ir daudz kas kopīgs ... atmiņas, asaras, smiekli, smaidi ... jūs turaties kopā, jo mīlat viens otru ... draudzība ir dīvainākā un labākā lieta pasaulē ... mani draugi ir mana sirds, dvēsele, prieki, smiekli, asaras, mīlestība un mana dzīve ...:)**
Ir pienācis dzestrs rīts, 14. novembris
Ziema un aiz loga zied ledus puķes
Esmu aplaimota, jo zinu, ka pēc brīža satikšu Tevi
Sirdī kūsā mīlestība
Esmu neziņā kā tas būs atkal redzēt Tevi
Eju pa ietvi pretī Tev
Uztraukums mani nepamet ne uz mirkli
Bet redzot Tevi nākam pretī es aizmirstu visu....
Diena ir burvīga es eju Tev blakus un domāju kā būtu būt Tavai meitenei....
Lieliski taču vai ne? Galvā tikai viena šī doma.....
Es pavadīju sava mūža laimīgākās stundas kopā ar Tevi..
Un nezinu vai tur ir ko nožēlot.....
Šodien atceros visu, tā it kā tas būtu noticis vakar
Tik skaisti un neizmirstami....
To vajadzētu atcerēties ar smaidu, bet šodien tikai skumjas acīs saskatāmas...
Kā tā var būt, ka atkal esmu nelaimīga un pamesta....
Dzīves ironija, ka pat nezinu, kur Tu tagad esi un ar ko....
Dzejolis veltīts kādam cilvēkam, kurš nekad neiedomāsies, ka tas ir viņam.......ceru atkal satikt Tevi!
Laimes mēs tev pūriem vēlam,
Mīlestības — tūkstošiem,
Bučiņas uz čaļa lūpām,
Tās bez kāda rēķina!
