Nejauši sveicieni
Piederēt putnam kā dziesma
Un bitei derēt kā zieds,
Sildīt, kā prot tikai liesma,
Un būt lāsei, kas veldzi sniedz!
Paspēt līdz` vējam kā prātam
Un rītausmu nekavēt.
Palikt ikdienas nenomāktam
Un ūdens straumē spēt nostāvēt!
Kā skatienam aizsniegt zvaigznes
Un kā pērlei no niecības dzimt,
Pat zinot, kur laiks visu aiznes,
Prast no bezspēka nesaļimt!
No sēklas izaudzēt koku
Un no akmeņa arklu tēst,
Sitienu uztvert kā joku
Un skauģi par draugu vērst!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Nevar visus skaistos ziedus
Savīt vienā vainagā,
Nevar visus mīļus vārdus
Pateikt vienā pantiņā.
Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Ir atkal Ziemassvētki klāt
Ir miers un klusums dziļš
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!
Maigi, maigi skūpsti, kā vēja glāsti rudens lapām agrā rītā, kad saule tikko aususi. Un vēlos Tevi skaut kā vējš, kas maigi noņem no koka nodzeltējušās lapas un nes savas maigās rokās tās viegli glāstot un mīļojot, līdz šī lapas nolaižas zaļās, mikstās sūnās, kas ir tas pats kā ieritināties pie tevis un aizmigt tavās rokās.
Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud...
(A. de Sent-Ekziperī)
Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasiiju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!
Es Tevi ļoti mīlu!!!!
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk — jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Baltajā Jaungada sniegā
Ieminiet tikai tīras un baltas pēdas!
Daudz laimes un prieka,
Tev ziedu vietā es sūtu
Un patiešām es vēlos,
Lai lamīga/s Tu būtu!
Gaiša prieka pilnus,
Laimes apmirdzētus
Un veiksmes pavadītus
Ziemassvētkus un Jauno gadu!
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
(S. Kaldupe)
Tu man prasi, ko es mīlu,
Es Tev nevaru to teikt -
Visus lielos burtus saliec,
Izlasi, tad sapratīsi !!!
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu, labu rindu tajā ierakstīt.
Ja liktens lēmis mums šķirties,
Vai tādēļ, lai draudzība irst?
Mēs varam ilgi nesatikties,
Bet viena otru neaizmirst!
Es tev dāvināšu baltu dienu
Mums tā abiem kopā piederēs.
Tā starp parastajām
būs kā trausla bite
Rūgti smaržojošās pienenēs.
/A.Bergmanis/
Mīlestība ir kā slogs ko uzliek Dievs...
Vēlu, lai Tev laime sēdē
Tā kā korķis pudelē!
Lai Tu puišos sapītos
Tā kā vista pakulās!
Tāpat kā jūra, kaijas un viļņi, arī mēs satikāmies un sadraudzējāmies. Kaijas aizlaidās, viļņi aizplūda un mēs izšķīrāmies.....Piedod man lūdzu.....
Ir labi, kad blakus ir vīrietis... Es teicu: BLAKUS!
