Nejauši sveicieni
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
(I. Ziedonis)
Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Skrien pa mežu vecītis,
Gumijnieki kājās.
Iesim draugi skatīties,
Vai tam visi mājās.
Panāc šurp, atkailini sevi,
Rāpies man virsū......
Izbaudi mani līdz brīdim,
Kamēr jūties apmierināts,
Tavs mīļais toaletes pods!!!!!
Milestiba ir nevis tieksme kadu iegut,
Bet bailes kadu pazaudet...
Cik viegli tad,ja ir kas miilji saka:
Draugs neskumsti, Tev blakus eju es!
Tad viegli ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu gaismu nes!
Ciik ilgi drīkst tā domās kljeot, celt atmiņas kaut smagas tās, cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt — vai godīgāk nav pateikt negaidiet....
Dienas steidzas kā baloži zili
Un Tu velti tās atpakaļ sauc,
Pazūd takas un aizsnieg sili,
Vakars atmiņu kamanās brauc.
Kā ozoliņš,kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug,lai vārdu nēsā godam,
Lai mūžā ēzē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un tad panigu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim — tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.
(A. Čaks)
Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu!
Un, ja dzīvē ir kas smags,
lai tas būtu naudas maks!
Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība. /Z.Mauriņa/
Paši siltākie vēji,
pašas visskaistākās sniegpārsliņas,
vismīļākie vārdi,
vissaldākās bučiņas,
viskrāšņākkie ziedi,
lai tas viss tikai tev!
Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
(V. Veldre)
Kad nakts vistumšākā, rīts ir vistuvāk. Ja dzīve nogājusi lejup līdz dibenam, tad tā var iet tikai augšup.
Viss kas bija
Bij no tīra vēja
Ne man tevis,
ne tev manis
vajadzēja....
Es Tevi mīlēju, bet Tu nesaprati
Es Tev to teicu, bet Tu to neuztvēri nopietni
Man bija labi
Katru reizi, kad biju tev blakus
Es Tevi mīlēju, neprasot pretīm neko
Es Tevi apbrīnoju, lai ko Tu arī darītu
Es Tavā priekšā mulsu, it kā būtu kails
Es Tevi nepaspēju noskūpstīt
Tu nepaspēji mani saprast, tāpēc es palaidu
Palaidu Tevi prom!
Tad Tu panēmi līdzi arī manu sirdi
Izrautu no krūtīm un beiktu
Es paliku bez sirds un bez Tevis
Vēlāk Tu teici, ka raudāji
Bet es neticu Tu MELOJI
Lai gan mēs tagad esam draugi
Katreiz ar Tevi runājot man sāp
Bet es to nekad neizrādīšu.
Es ilgi cerēju un gaidīju, bet Tu mīlēji citu
tagad zinu, ka nekad nebūsi tikai mana
Nekad vairs...
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk — kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk — kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
Es vēlos, lai Tu zini, ko nozīmē man Tava draudzība. — Tu raudāsi es raudāšu Tev līdzi. Tu smiesies, es smiešos Tev līdzi. Tu leksi ārā pa logu — es turpināšu smieties!!!:)
Es baidos Tevi pazaudēt...
Pazaudēt un vairs nesatikt...
Baidos, jo negribu Tevi pazaudēt
Kā mīļi, saprotošu, atbalstošu, mīlošu cilvēku...
Tas var notik, ja atklāšu Tev
To noslēpumu, kuru glabāju vēl sevī...
