Nejauši sveicieni

Lai dzīve būtu kā rožu dārzs,
Kā ziedoša pļava
Ne dubļu,ne asaru,ne viltu,
Tikai saule,puķes,smaidi,smaidi vien.

Drauga sieva vienmēr ir labāka par sievas draugu.

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Dzīve ir skaistums, apbrīno to....
Dzīve ir svētlaime, baudi to...
Dzīve ir sapnis... vērs to par īstenību...
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī...
Dzīve ir pienākums, pildi to...
Dzīve ir spēle, spēlē to...
Dzīve ir vērtība, saudzē to...
Dzīve ir bagātība, taupi to...
Dzīve ir mīlestība, baudi to

Tik balts un kluss...tie gaidot aiztur elpu...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Gada visgarākā naktī
Zeme tumsā kad grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst...

Es esmu akmens, vienaldzīgs.
Es gribu mīlēt,
Es gribu nīst,
Es gribu sajust kā lietus līst.
Es gribu ar Tevi vienas takas mīt.
Es gribu vientulību pie joda dzīt,
Bet nespēju,
Jo esmu akmens vienaldzīgs..

Es gribu, lai Tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust Tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai Tava mēlīte samitrina mani,
Tā, lai es kūstu — Tava Chupa-chups!

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks .

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz,
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds!!!

Tad nāk rīti un dienas,
Un sirdī nav mirkļa neviena.
Domas vijas,glaužas un vajā,
Un vienīgi tu esi tajās.

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

The green eyes
Yeah the spotlight
Shines upon you

Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam, līdz šim mēs no tā bēgam, bēgam, bēgam.

Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!

Ir viena nakts, kad straujāk asins rit
Un gaida sirds: drīz sitīs divpadsmit!
Dzims Jaunais gads! Un jāpārdomā mums,
Kā vecā gada paveikts pienākums.
(I.Bricka)

Kā kaķene, kuru kāds moca
Neizprot dzīvā sāpes.
Cīnīju savu brīvību
Tostarp laimē murrāju.

Tu esi bezkrāsains kā gaiss, bet mazāk nepieciešams.