Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā...

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā
Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā
Skaitīja tās zvaigznes skaistās
Viņa acis spoži laistās

Bet kas tad tur?

Dimanta asaras krīt pār mums visiem
Pār mums, pār tiem nesaprastajiem
Mēs tie nesaprastie esam, tie
Kas enģeli saskatīt skrien

Strauji eņģelis pieceļas
Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas
Kaut es tā spētu kā viņš
Tā maigi, klusi, viegli...